Līvijs Andronīks

Vikipēdijas raksts

Romiešu literatūra

{{{atteels}}}

{{{paraksts}}}

Agrīnā romiešu literatūra

Lūcijs Akcijs - Līvijs Andronīks - Kvints Ennijs - Katons Vecākais - Gajs Lucīlijs - Gnejs Nēvijs - Pakūvijs - Plauts - Terencijs

Klasiskā literatūra: zelta laikmets

Dzeja:

Horācijs - Katulls - Lukrēcijs - Ovīdijs - Propercijs - Sulpīcija - Tibulls - Vergīlijs

Klasiskā literatūra: sudraba laikmets

Dzeja:

Gajs Valērijs Flaks - Juvenāls - Kalpurnijs - Lukāns - Marks Manīlijs - Marciāls - Nemesiāns - Persijs - Sīlijs Itāliks - Stacijs

Proza:

Apulejs - Petronijs

Dramaturģija:

Seneka

Fabula:

Fēdrs

Vēlīnā romiešu literatūra

Ausonijs - Klaudiāns

Skat. arī

Romiešu rakstnieki - Romiešu filozofi - Romiešu vēsturnieki

Līvijs Andronīks (Lucius Livius Andronicus, * ap 280.-260.g. p.m.ē., † ap 207.-200.g. p.m.ē.) bija romiešu dramaturgs un dzejnieks, kas bieži tiek uzskatīts par romiešu literatūras "tēvu".

[izmainīt šo sadaļu] Dzīve

Domājams, ka Līvijs Andronīks dzimis un uzaudzis grieķu pilsētā Tarentā (mūsdienu Taranto Itālija), kur, iespējams, darbojies kā aktieris. Tarentu ieņemot romiešiem, viņš kļuvis par vergu kādam Līviju dzimtas pārstāvim, bet vēlāk ticis atbrīvots un darbojies kā skolotājs. Pedagoģiskiem nolūkiem viņš visai brīvi latīņu valodā pārtulkoja Homēra "Odiseju" (Romā tas bija viens no galvenajiem avotiem grieķu valodas apguvei).

240.g. p.m.ē. Līvijs Andronīks sarīkoja pirmo romiešu teātra izrādi, un turpmāko gadu laikā viņš uzrakstīja daudzas traģēdijas un komēdijas – pamatā sengrieķu tekstu adaptācijas. 207.g. p.m.ē. viņš saņēma pasūtījumu uzrakstīt rituāla dziesmu jaunavu korim par godu dievietei Junonai – dziesmai bija ļoti lieli panākumi.

Par Līvija Andronīka dzīvi pēc 207.g. p.m.ē. drošu ziņu nav, un tiek uzskatīts, ka viņš miris neilgi pēc minētās rituāla dziesmas uzvešanas.