Ovīdijs
Vikipēdijas raksts
Romiešu literatūra |
Ovīdijs |
Agrīnā romiešu literatūra |
Lūcijs Akcijs - Līvijs Andronīks - Kvints Ennijs - Katons Vecākais - Gajs Lucīlijs - Gnejs Nēvijs - Pakūvijs - Plauts - Terencijs |
Klasiskā literatūra: zelta laikmets |
Dzeja: |
Horācijs - Katulls - Lukrēcijs - Ovīdijs - Propercijs - Sulpīcija - Tibulls - Vergīlijs |
Klasiskā literatūra: sudraba laikmets |
Dzeja: |
Gajs Valērijs Flaks - Juvenāls - Kalpurnijs - Lukāns - Marks Manīlijs - Marciāls - Nemesiāns - Persijs - Sīlijs Itāliks - Stacijs |
Proza: |
Apulejs - Petronijs |
Dramaturģija: |
Seneka |
Fabula: |
Fēdrs |
Vēlīnā romiešu literatūra |
Ausonijs - Klaudiāns |
Skat. arī |
Romiešu rakstnieki - Romiešu filozofi - Romiešu vēsturnieki |
Ovīdijs, pilnā vārdā Publijs Ovīdijs Nāsons, (Publius Ovidius Naso, * 43. g. p.m.ē. Sulmonā, Abruco, † 17. g. Tomisā, tagad Rumānijā) - nozīmīgs romiešu dzejnieks. Līdz ar Horāciju un Vergīliju tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem romiešu literatūras pārstāvjiem. Daudz atdarināts vēlīnajos Senajos laikos un Viduslaikos, gadsimtiem ietekmējot Eiropas literatūras attīstību.
Dzimis Itālijas vidienē dižciltīgu jātnieku ģimenē. 8. gadā Oktaviāns Ovīdiju neskaidru iemeslu dēļ izsūtīja uz Tomisu (mūsdienu Konstancu) pie Melnās jūras, kur viņš arī miris.