Morfīns
Vikipēdijas raksts
Morfīns (C17H19NO3) ir opiāts (opija atvasinājums). Morfīns pirmo reizi tika iegūts 1806. gadā. Morfīnu lielākotes iegūst no opija (kuru savukārt iegūst no magonēm), lai arī to iespējams sintezēt arī mākslīgi. Acetilējot abas morfīna hidroksilgrupas, iegūst diacetilmorfīnu jeb heroīnu.
Galvenais tā darbībā ir spēja dot pretsāpju efektu. Pretsāpju efekts tiek saistīts ar iedarbību uz opiātu receptoriem galvas smadzenēs. Normāli ikviena cilvēka organismā veidojas vielas – neiropeptīdi, kas mazina sāpju sajūtu. Ilgstoši lietojot morfīnu, šīs dabīgās organisma vielas veidojas mazāk. Ar to izskaidro medikamentozo atkarību un abstinences parādības, ja morfīnu pārtrauc lietot. Taču morfīns arī rada eiforijas sajūtu. Cilvēkam rodas sajūta, ka viss ir vislabākajā kārtība, zūd paškontrole, pastiprinās iztēle. Morfīna darbībai turpinoties cilvēku pārņem miers un viņš aizmieg. Sakarā ar morfīna spēju radīt eiforiju, atkārtoti lietojot to rodas narkomānijas veids – morfīnisms.
 |
Šis Fizikas/Ķīmijas raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
