Sarmati

Vikipēdijas raksts

Sarmati - sena nomadu tauta, kura runājusi indoirāņu valodā. Saskaņā ar grieķu vēsturnieka Hērodota aprakstiem, sarmati V gadsimtā p.m.ē. (pēc citiem avotiem VI-VIII gs.) dzīvojuši reģionā starp Kaspijas jūru un Donas upi mūsdienu Krievijas un daļēji Ukrainas teritorijā. Ap III gs. p.m.ē. sarmati pakļāva skitus, kas apdzīvoja plašās stepes ziemeļos no Melnās jūras. Rezultātā sarmatu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās līdz Baltijas jūrai un no Vislas upes līdz Volgai.

Iespējams, ka sarmati ieguva pārspēku pār daudzām tautām lielā mērā pateicoties tam, ka viņi, kā tiek domāts, bijuši pirmie pasaulē, kas pirms apmēram 5 tūkstošiem gadu pieradināja un plaši izmantoja zirgu kā saimniecībā, tā arī kara gaitās. Zirga pieradināšana sekmēja arī citu pieradināto mājdzīvnieku ganāmpulka strauju palielināšanos, jo tagad ar zirgu palīdzību tos bija daudz vieglāk pārvaldīt.

Tomēr sarmatiem šo priekšrocību neizdevās saglabāt ilgstoši. Sarmatu ietekmi šajā teritorijā pārtrauca huņņi, kas pārplūdināja arvien plašākus Āzijas un Eiropas reģionus virzoties no austrumiem IV gadsimtā un goti, kas tur iebruka no rietumiem III gadsimtā.

Sarmatus mēdz vainot, ka plašus auglīgas zemes apgabalus, kurus tie apdzīvojuši, tie pārvērtuši sausā stepē. Grūti spriest, cik šāds apgalvojums pamatots, - daļēji varētu būt vainīgas arī citas klejotāju tautas, lielā mērā tas būtu saistāms arī ar nelabvēlīgām klimata izmaiņām.