Zivis

Vikipēdijas raksts

Gupija (Poecilia reticulata) - viena no populārākajām akvāriju zivīm.

Zivis (Pisces) ir visdaudzveidīgākā un skaitliski bagātākā mugurkaulnieku virsklase. Ar retiem izņēmumiem zivis apdzīvo visus zemeslodes ūdensbaseinus, tās pielāgojušās visdažādākiem ūdens vides apstākļiem no ekvatora līdz poliem, no okeānu dzīlēm un apakšzemes ūdeņiem līdz pat augstu kalnu avotiem. Pie zivju virsklases pieder ārkārtīgi daudz formu: recento zivju vien ir virs 20 tūkstošiem sugu.

Zivis (arī apaļmutniekus) pēta zooloģijas apakšnozare - ihtioloģija. Izmirušās zivis pēta paleoihtioloģija.

[izmainīt šo sadaļu] Zivju morfoloģija

Zivju uzbūve pielāgota aktīvam, kustīgam dzīves veidam ūdenī, aktīvai barības satveršanai ar kožamiem žokļiem. Zivis elpo ar žaunām, kas atrodas uz žaunu loku ārējām malām, žaunu loki sadalīti kustīgi savienotos posmos. Peldēšanā galvenā nozīme parasti ir astes nodalījuma sāniskām kustībām. Ķermenis vairumam zivju klāts zvīņām, ir īsti zobi; pāra ekstremitātes - krūšu un vēdera spuras regulē "kustību, nepāra spuras funkcionē kā stabilizatori. Bez labi attīstītiem ožas, redzes un līdzsvara-dzirdes maņu orgāniem ir, tāpat kā apaļmutniekiem, arī sānu līnijas maņu orgāni, kas attīstījušies ādā. Asinsrites loks vairumam zivju viens, ar nesajauktām asinīm. Sirdī ir tikai venozas asinis. Skelets skrimšļa vai kaula. Galvaskauss sastāv no nekustīgi ar mugurkaulu savienotas galvaskausa kapsulas un viscerālā skeleta, kas savukārt sastāv no kopā ar galvaskausu savienotiem skeleta lokiem, kuri balsta žokļu aparātu un žaunu aparātu.

[izmainīt šo sadaļu] Zivju vairošanās un attīstība

Zivis vairojas ūdenī, vairums nērš ikrus, apaugļošanās ārēja. Bet ir arī dzīvdzemdētājas. Attīstoties no ikriem, zivis iziet kāpuru stadiju, kad tās būtiski atšķiras no pieaugušajām zivīm. Daudzām zivīm ir novērojamas rūpes par saviem mazuļiem.

[izmainīt šo sadaļu] Zivju klasifikācija

Tā kā zivis pēc apaļmutniekiem ir vissenākā mugurkaulnieku grupa, tās ir devušas vairākus stipri diverģējošus zarus. Sakarā ar to zivju sistēmu izstrādāt ir sevišķi sarežģīti, jo ļoti grūti noskaidrot atsevišķo zaru savstarpējās radnieciskās attiecības. Tādēļ pētnieku uzskati par zivju sistemātiku ir dažādi un vienotas stabilas zivju klasifikācijas nav. Tomēr visi pētnieki ir vienis prātis, ka recentās (mūsdienu) zivis iedalās divās krasi norobežotās grupās: skrimšļzivīs — Chondrichthyes un kaulzivīs — Osteichthyes, kuras tagad uzskata par patstāvīgām klasēm. Skrimšļzivīm nav kaulu, to iekšējais skelets sastāv vienīgi no skrimšļa. Kaulzivīm ir pilnīgāk attīstīts kaula skelets – kā ārējais (cēlies no ādas saistaudiem), tā vairumam arī iekšējais skelets attīstījies skrimšļa skeleta vietā. Bez šīm divām klasēm, tiek izdalītas vēl divas izmirušo zivju klases: Plakodermi jeb bruņuzivis (zivs priekšējā daļa klāta ar bruņuplātnēm) un Akantodes jeb žokļžauņzivis (katru peldspuru balsta kustīgs dzelksnis).

Zivju virsklasē pasaulē ir 20000-30000 recento sugu, ~560 dzimtas, 54 kārtas. Latvijā zināmas ~80 sugu, 32 dzimtas, 12 kārtas.

Virsklase: Zivis (Pisces)
- Klase: † Bruņuzivis (Placodermi)
  - Apakšklase: † Artrodiras (Arthrodira)
  - Apakšklase: † Antiarhi (Antiarchi)

- Klase: † Akantodes (Acanthodii)

- Klase: Skrimšļzivis (Chondrichthyes)
  - Apakšklase: † Senhaizivis (Cladoselachii)
  - Apakšklase: † Ksenakantzivis (Xenacanthida)
  - Apakšklase: Plātņžaunzivis (Elasmobranchii)
  - Apakšklase: Veselgalvzivis (Holocephali)