2005
Vikipēdijas raksts
Šis raksts ir par 2005. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 2005 nozīmēm. |
Gadsimti: | 20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts |
Dekādes: |
1990-1999 2000-2009 2010-2019 |
Gadi: | 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 |
2005. gada citi notikumi: | |
Latvija |
2005. (MMV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Šis gads bija:
- Pasaules fizikas gads (pieminot 100. gadadienu, kopš Alberta Einšteina nozīmīgo atklājumu publicēšanas 1905. gadā);
- Eiropas kultūras pilsētas Korkas gads.
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 9. janvāris – Palestīnas pašpārvaldes prezidenta vēlēšanās uzvarēja Mahmuds Abass.
- 12. janvāris – tika palaista NASA zonde Deep Impact komētas izpētei.
- 14. janvāris – Huygens nolaižamais aparāts nosēdās uz Saturna pavadoņa Titāna.
- 20. janvāris – Džordža V. Buša inaugurācija par ASV prezidentu uz otro termiņu.
- 20. janvāris – Īrijā tika pabeigta pāriešana uz metrisko sistēmu.
- 20. janvāris – pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas Irākā kopš 1958. gada.
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 8. februāris – Dānijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja Andersa Foga Rasmusena vadītā centriski labēja koalīcija.
- 10. februāris – Ziemeļkoreja paziņoja, ka tai ir kodolieroči, kas nepieciešami aizsardzībai pret ASV.
- 10. februāris – Sauda Arābijā notika pirmās pašvaldību vēlēšanas, bet tajās atļauts piedalīties bija tikai vīriešiem.
- 16. februāris – stājās spēkā Kioto protokols, bet bez ASV un Austrālijas piedalīšanās.
- 22. februāris – Irānas provinces Kermanas Zarandas reģionā notika 6,4 baļļu stipra zemestrīce, kurā gāja bojā 500 cilvēki un vairāk nekā 1000 ievainoti.
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 3. marts – miljonārs Stīvs Fosets uzstādīja pasaules rekordu, aplidojot zemeslodi ar lidmašīnu Virgin Atlantic GlobalFlyer vienatnē bez apstāšanās un bez degvielas papildu uzpildīšanās.
- 20. marts – Japānā Kjusju salas rietumos notika 7 baļļu stipra zemestrīce, kurā vismaz 250 cilvēku tika ievainoti un vismaz 1 gaja bojā.
- 24. marts – "Tulpju revolūcija" Kirgizstānā, kas gāza prezidentu Askaru Akajevu.
- 28. marts – Indonēzijā Sumatras salā notika 8,7 baļļu stipra zemestrīce. Tā bija otra spēcīgākā zemestrīce kopš 1965.gada.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 2. aprīlis – miris pāvests Jānis Pāvils II, vairāk nekā 4 miljoni cilvēku apmeklēja Vatikānu, lai sērotu par viņu.
- 19. aprīlis – par 265. pāvestu kļuva vācietis Benedikts XVI (kardināls Jozefs Ratcingers), kad par viņu nobalsoja Romas katoļu kardinālu konklāvs.
- 26. aprīlis – starptautiskā spiediena rezultātā Sīrija izveda pēdējās daļas no tās 14 000 militārā kontingenta Libānā pēc 29 gadu militārās klātbūtnes šajā valstī.
- 27. aprīlis – superaerolaineris Airbus A380 veica pirmo lidojumu Tulūzā, Francijā.
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
- 5. maijs – Apvienotajā karalistē parlamenta vēlēšanas; leiboristu partija ar Toniju Blēru priekšgalā saglabāja vairākumu.
- 13. maijs – Uzbekistānā masu protestu laikā tika nogalināti 700 cilvēku.
- 15. maijs - Austrijā par pasaules čempioniem hokejā kļūs Čehijas hokeja izlase.
- 19. maijs-21.maijs - Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvar grieķu dziedātāja Elēna Paparizu.
- 29. maijs – Francijā referendumā tika noraidīta Eiropas Savienības konstitūcija.
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
- 1. jūnijs – Nīderlandē referendumā tika noraidīta Eiropas Savienības konstitūcija.
- 21. jūnijs – nesejraķete Volna, kurai kosmosā bija jānogadā pirmā saules bura, cieta avāriju; kosmiskais aparāts tika zaudēts.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
- 4. jūlijs – NASA starpplanētu zondes Deep Impact vara lode ietriecās Tempel 1 komētā, radot krāteri, kas atsedza komētas kodola materiālus zinātniskiem pētījumiem.
- 7. jūlijs – Londonā notika četri bumbu sprādzieni (3 metro un 1 autobusā, nogalinot 56 cilvēkus un vairak par 700 ievainojot).
- 24. jūlijs - par Tour de France uzvarētāju kļūst Lenss Ārmstrongs.
- 26. jūlijs – Space Shuttle Discovery tika palaists misijā STS-114. Tas bija pirmais lidojums pēc 2,5 gadu pārtraukuma sakarā ar Columbia katastrofu. Discovery uz zemes atgriezās 9. augustā.
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
- 12. augusts – palaista NASA starpplanētu zonde Mars Reconnaissance Orbiter.
- 12. augusts – viesuļvētra Katrīna izraisīja plašus postījumus un 1836 cilvēku bojāeju ASV no Luiziānas līdz Alabamai; Misisipi upes līmeņa celšanās dēļ tika pārrauti aizsprosti, un 80% Ņūorleānas applūda.
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
- 18. septembris – Vācijā parlamenta vēlēšanas: uzvaru svinēja Angelas Merkeles Kristīgi demokrātiskā savienība un Gerharda Šrēdera Sociāldemokrātiskā partija.
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 8. oktobris – Kašmirā notika zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 80 000 cilvēki.
- 12. oktobris – Ķīnā tika palaists 2. pilotētais kosmosa kuģis Shenzhou 6, kurā atradās Fei Junlong un Nie Haisheng.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 8. novembris – Francijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis pec 12 dienu nekārtībam.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 18. decembris – Bolīvijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Evo Morales.
- 23. decembris – Čada izsludināja kara stāvokli pret Sudānu, kura 18. decembrī uzbruka Aderei, nogalinot 100 cilvēku.
2005. gads citos kalendāros | |
Gregora kalendārs | 2005 MMV |
Ab urbe condita | 2758 |
Armēņu kalendārs | 1454 ԹՎ ՌՆԾԴ |
Ķīniešu kalendārs | 4701 – 4702 甲申 – 乙酉 |
Etiopu kalendārs | 1997 – 1998 |
Ebreju kalendārs | 5765 – 5766 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 2060 – 2061 |
- Shaka Samvat | 1927 – 1928 |
- Kali Yuga | 5106 – 5107 |
Irānas kalendārs | 1383 – 1384 |
Islāma kalendārs | 1426 – 1427 |
Japāņu kalendārs | nezināms |
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 2. marts – Kenzo Tange (丹下健三, Tange Kenzō), japāņu arhitekts (dzimis 1913.)
- 2. aprīlis – pāvests Jānis Pāvils II (dzimis 1920.)
- 5. aprīlis - Sols Belovs (Saul Bellow) - ASV rakstnieks (dzimis 1915.)
- 10. maijs - Pols Rikērs (Paul Ricœur), franču filozofs (dzimis 1913.)
- 1. augusts – Fahads bin Abduls Azizs Al Sauds (Fahad bin Abdul Aziz Al Saud), Sauda Arābijas karalis (dzimis 1923.)
- 6. augusts – Vizma Belševica, latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1931.)
- 25. septembris – Dons Adamss, ASV kinoaktieris (dzimis 1923.)
- 5. novembris – Džons Faulzs (John Robert Fowles), angļu rakstnieks un esejists (dzimis 1926.)
- 25. novembris – Ričards Bērnss (Richard Burns), angļu rallists (dzimis 1971.)
- 9. decembris – Roberts Šeklijs (Robert Sheckley), amerikāņu fantastikas rakstnieks (dzimis 1928.)