2004

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par 2004. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 2004 nozīmēm.

Gadsimti:	20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts
Dekādes:	1990-1999 2000-2009 2010-2019
Gadi:	2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

2004. gada citi notikumi:
Latvija

2004. (MMIV) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.

Šis gads bija:

Starptautiskais rīsa gads (ANO)

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

4. janvāris:
- Mihails Saakašvili uzvarēja Gruzijas parlamenta vēlēšanās.
- Mars Exploration Rover visurgājājs Spirit nolaidās uz Marsa virsmas.
24. janvāris – Mars Exploration Rover visurgājājs Opportunity nolaidās uz Marsa virsmas.

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

6. februāris – terorista pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā Maskavas metro, Krievijā gāja bojā 41 cilvēks.
26. februāris – Maķedonijas prezidents Boriss Trajkovskis gāja bojā lidmašīnas katastrofā pie Mostaras, Bosnijā un Hercogovinā.

[izmainīt šo sadaļu] Marts

11. marts – Madridē, Spānijā vienlaicīgos sprādzienos vilcienos dzīvību zaudēja 190 cilvēki.
14. marts:
- Spānijā parlamenta vēlēšanās ar 43,3% uzvarēja Spānijas Sociālistiskā strādnieku partija;
- Krievijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Vladimirs Putins.
15. marts – jaunā Spānijas valdība paziņoja par 1300 Spānijas karavīru atsaukšanu no Irākas.
17. marts – Kosovā (ANO administrētā Serbijas provincē) pret serbiem vērstos grautiņos 19 cilvēki gāja bojā, 139 serbu mājas tika nodedzinātas, skolas un uzņēmumi izdemolēti, 30 pareizticīgo baznīcas un klosteri nodedzināti un izdemolēti.
29. marts – NATO tika uzņemta Bulgārija, Igaunija, Latvija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

1. maijs – Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija kļuva par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
9. maijs – Čečenijas prezidents Ahmads Kadirovs tika nogalināts bumbas aprādzienā 2. Pasaules kara atceres pasākumā Groznijā.

[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs

10.-13. jūnijs – Eiropas Savienības valstīs notika 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
21. jūnijs – SpaceShipOne kļuva par pirmo privāto kosmisko lidaparātu, kas veicis kosmisko lidojumu.

[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs

1. jūlijs – starpplanētu zonde Cassini-Huygens sasniedza Saturnu.

[izmainīt šo sadaļu] Augusts

13. augusts – 4. kategorijas viesuļvētra Čārlijs sasniedza Floridas krastus ASV, bojā gāja 27 cilvēki.

[izmainīt šo sadaļu] Septembris

1. septembris – čečenu kaujinieki Beslanas skolā saņēma par ķīlniekiem 1000 – 1500 cilvēku, galvenokārt bērnu.
3. septembris – Krievijas spēki atbrīvoja čečenu ieņemto Beslanas skolu; vismaz 335 cilvēki gāja bojā un vismaz 700 ievainoti.
7. septembris – viesuļvētra Aivens sasniedza Grenādu, dzīvību zaudēja 37 cilvēki.
16. septembris – viesuļvētra Aivens kā 3. kategorijas viesuļvētra sasniedza Alabamas krastus, ASV, izraisot 25. cilvēku nāvi.
29. septembris – Modžavē, Kalifornijā, ASV privātais kosmosa kugis SpaceShipOne veica pirmo ieskaites suborbitālais lidojums, lai iegūtu Ansari X balvu.

[izmainīt šo sadaļu] Oktobris

4. oktobris – kosmosa kugis SpaceShipOne veica otro lidojumu, un ieguva 10 miljonu dolāru Ansari X balvu.
9. oktobris – Afganistānā pirmo reizi notika tiešās prezidenta vēlēšanas; uzvarēja pagaidu prezidents Hamids Karzajs.
29. oktobris – Eiropas Savienības valstu vadītāji Romā parakstīja Līgumu par Konstitūciju Eiropai.

[izmainīt šo sadaļu] Novembris

2. novembris – ASV prezidenta vēlēšanas: uzvarēja Džordžs V. Bušs.
14. novembris – ASV valsts sekretārs Kolins Pauels atkāpās no amata; viņa vietā tika iecelta Kondolīza Raisa.
21. novembris – Ukrainas prezidenta velēšanu pēdējā kārta: Viktors Janukovičs tika atzīts par uzvarētāju; sakarā ar vēlēšanu laikā novērotajiem pārkāpumiem Kijevā sākās iedzīvotāju protesti; pēc 12 dienām vēlēšanu rezultāti tika atzīti par nederīgiem, un tika noteiktas jaunas velēšanas.

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

Cunami vilnis Ao Nang, Taizemē

11. decembris – tika publiskoti analīžu rezultāti, ka Ukrainas prezidenta kandidāts Viktors Juščenko ticis saindēts ar dioksīnu.
26. decembris:
- Indijas okeāna zemestrīce: netālu no Indonēzijas salas Sumatras, notika 9,3 baļļu stipra zemestrīce, izraisot cunami viļņus, kas izraisīja milzīgus postījumus Taizemē, Indijā, Šrilankā, Maldīvijā, Malaizijā, Mjanmā, Bangladešā un Indonēzijā; pēc oficiāliem datiem bojā gājušo cilvēku skaits sasniedza 186 983, bet vairāk nekā 40 000 ir bez vēsts pazuduši;
- atkārtotās Ukrainas prezidenta vēlēšanas: Viktors Juščenko tika atzīts par uzvarētāju.

2004. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2004 MMIV
Ab urbe condita	2757
Armēņu kalendārs	1453 ԹՎ ՌՆԾԳ
Ķīniešu kalendārs	4700 – 4701 癸未 – 甲申
Etiopu kalendārs	1996 – 1997
Ebreju kalendārs	5764 – 5765
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2059 – 2060
- Shaka Samvat	1926 – 1927
- Kali Yuga	5105 – 5106
Irānas kalendārs	1382 – 1383
Islāma kalendārs	1425 – 1426
Japāņu kalendārs	nezināms

[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

26. februāris – Boriss Trajkovskis (Борис Трајковски), Maķedonija]]s prezidents (dzimis 1956.)
15. marts – Džons Popls (John Pople), angļu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1925.)
5. jūnijs – Ronalds Reigans (Ronald Reagan), 40. ASV prezidents (dzimis 1911.)
10. jūnijs – Rejs Čārlzs (Ray Charles), ASV mūziķis (dzimis 1930.)
1. jūlijs – Marlons Brando (Marlon Brando)), ASV aktieris (dzimis 1924.)
21. jūlijs – Edvards Luiss (Edward B. Lewis), ASV ģenētiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1918.)
28. jūlijs – Frānsiss Kriks (Francis Crick), ASV molekulārbiologs, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1916.)
1. augusts – Filips Ābelsons (Philip Abelson), ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1913.)
12. augusts – Godfrijs Haunsfīlds (Godfrey Hounsfield), angļu elektroinženieris, izgudrotājs, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1919.)
14. augusts – Česlavs Milošs (Czesław Miłosz), poļu izcelsmes ASV rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1911.)
15. augusts – Sune Bergstroms (Sune Bergström), zviedru bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1916.)
5. oktobris – Moriss Vilkinss (Maurice Wilkins), Jaunzēlandē dzimis fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1916.)
3. novembris – Sergejs Žoltoks, Latvijas hokejists (dzimis 1972.)
11. novembris – Jasirs Arafats (Yasser Arafat), Palestīnas prezidents (dzimis 1929.)
19. novembris – Džons Veins (John Robert Vane), britu farmakologs, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1927.)
19. decembris – Herberts Brauns (Herbert C. Brown), Anglijā dzimis ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1912.)
28. decembris – Sūzena Zontāga (Susan Sontag), amerikāņu literatūrkritiķe un rakstniece (dzimusi 1933.)
31. decembris – Žerārs Debro (Gerard Debreu), Francijā dzimis ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1921.)

Kategorija: 2004