Eksonīms

Vikipēdijas raksts

Eksonīms (no grieķu ἔξω (ārpus) un ὄνυμα (vārds) ) ir vietvārds (toponīms), kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā. Ar šo terminu apzīmē arī etnonīmus (tautu nosaukumus), valodu nosaukumus, kā arī personvārdus, ko pašidentificēšanai nelieto tauta, valoda, vai cilvēki, uz ko šie nosaukumi attiecas. Nosaukumu, ko lieto vietējie iedzīvotāji, attiecinot uz sevi, vai vietu, sauc par endonīmu (no grieķu ἔνδον (iekšējs) un ὄνυμα (vārds) ), autonīmu vai pašnosaukumu. Piemēram, Deutschland ir vācu valodas endonīms Vācijai, Vācija ir latviskais eksonīms šai pašai vietai, Duitsland ir holandiešu eksonīms, Germany ir angliskais eksonīms, Allemagne ir franciskais eksonīms, Njemačka ir horvātiskais eksonīms.

Par eksonīmiem tiek uzskatīti ne tikai nosaukumu atšķirīga rakstība, bet arī atšķirīga izruna. Nosaukumam rakstība var sakrist ar endonīmu, bet izruna atšķirties. Piemēram, angļu valodā Parīze raksta tāpat kā franciski (Paris}, bet izrunā atšķirīgi (/ˈpæɹɪs/) no franču valodas izrunas /paˈʁi/.

Satura rādītājs

1 Eksonīmu veidošanās
- 1.1 Baltijas jūras reģiona valstu eksonīmi
2 Eksonīmi latviešu valodā
3 Eksonīmu aizvietošana ar endonīmiem
4 Skatīt arī
5 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Eksonīmu veidošanās

Eksonīmi parasti tiek veidoti tikai svarīgiem ģeogrāfiskiem objektiem. Lielākajai daļai valstu un to galvaspilsētu nosaukumiem ir eksonīmi lielā skaitā valodu. Piemēram, latvieši valodā no Eiropas valstu nosaukumiem nav eksonīmu tikai Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Moldovai, Monako un Sanmarino. Pārējo visu valstu nosaukumiem ir dažādu veidu eksonīmi.

Eksonīmiem var būt visdažādākā izcelsme.

Fonētiska adaptācija. Endonīms tiek adaptēts eksonīma valodas fonētikā un gramatikā, saglabājot vispārēju līdzību. Piemēram latviešu eksonīms Somija darināts no somu valsts pašnosaukuma Suomi - /su͡omi/, pievienojot tam latvisku lokāmu galotni: /su͡ɔmija/. Pretēji tam, tālākām un mazāk pazīstamām zemēm nosaukums var būt atstāts nelokāms: Mali, Burundi u.c.
Eksonīmu adaptācija caur citām valodām. Eksonīmi tiek aizgūti caur starpniekvalodām, bieži vien vairākkārt pārveidojoties un zaudējot oriģinālo vai endonīmisko nozīmi. Čigānu tautas nosaukums latviešu valodā cēlies no Bizantijas laika grieķu valodas vārda ατσίγγανοι vai αθίγγανοι, kas tulkojumā nozīmē neaizskaramie, saistot čigānus ar 9.gs. burvestību praktizēšanā un nākotnes pareģošanā apsūdzētu ķecerisku sektu. Čigānu vispārpieņemts pašnosaukums ir "romi".
Etnonīmiska nosaukumu projicēšanās. Tautu un zemju nosaukumi bieži cēlušies no atsevišķu cilšu vai etnosu nosaukumiem. Krievu tautas (pašnosaukums русские) un no tā atvasinātais Krievijas nosaukums (Россия) latviešu valodā cēlies no latgaļiem kaimiņos mitušās slāvu kriviču cilts nosaukuma. Igauņu un Igaunijas nosaukums cēlušies no Dienvidigaunijā mitušās ugandu cilts nosaukuma.
Vēsturisku nosaukumu projicēšanās. Vēsturiski ģeogrāfiski vai politiski nosaukumi tiek kā eksonīmi attiecināti uz mūsdienu ģeogrāfiju. Korejas nosaukums latviešu, kā arī lielākajā daļā citu Eiropas valodu, ienācis no senās Kogūrijas valsts (1.gs.p.m.ē. - 7.gs.) nosaukuma (korejiešu: 고구려 Goguryeo). Korejieši savas valsts apzīmēšanai lieto nosaukumus Čosona (조선 Chosŏn) Ziemeļkorejā un Hanguka (한국 Hanguk) Dienvidkorejā. Abas valstis akceptē vēsturiskā nosaukuma lietošanu kā eksonīmu citās valodās.
Vēsturiski asociatīva izcelsme. Ungāru un Ungārijas nosaukums latviešu un arī lielākajā daļā Eiropas valodu cēlies no bulgāru-turku onoguru cilšu apvienības, kuru kaimiņi un sabiedrotie bija tikko Austrumeiropā ieceļojušās maģaru ciltis (ungāru pašnosaukums magyarok (maģarok), no kā cēlies arī latviešu valodā reizumis lietotais apzīmējums "maģari"). Lielā daļā Eiropas valodu lietotais sākumburts "H" cēlies no asociācijas ar huņņiem - cilts, kas iebruka Eiropā no apvidus, kurā vēlāk ienāca maģari. Joprojām viens no populārākajiem vīriešu vārdiem Ungārijā ir Atila - leģendārā huņņu karavadoņa vārds.
Tieša endonīma tulkošana. Nosaukumu endonīmā forma tiek tieši vai daļēji tulkota. Parasti tas notiek ar saliktiem nosaukumiem, kā piemēram Baltkrievija (no krievu Белая Русь - Baltā Krievzeme), Lielbritānija (no angļu Great Britain - Lielā Britānija).

[izmainīt šo sadaļu] Baltijas jūras reģiona valstu eksonīmi

valsts → valoda ↓	Baltkrievija	Dānija	Igaunija	Krievija	Latvija	Lietuva	Norvēģija	Polija	Somija	Vācija	Zviedrija
baltkrievu^[1]	Беларусь	Данія	Эстонія	Расія Расея	Латвія	Літва Летува	Нарвегія	Польшча	Фінляндыя	Германія Нямеччына	Швецыя Швэцыя
dāņu	Hviderusland Belarus^[2]	Denmark	Estland	Rusland	Letland	Litauen	Norge	Polen	Finland	Tyskland	Sverige
igauņu	Valgevene	Taani	Eesti	Venemaa	Läti	Leedu	Norra	Poola	Soome	Saksamaa	Rootsi
krievu	Беларусь Белоруссия^[3]	Дания	Эстония	Россия	Латвия	Литва	Норвегия	Польша	Финляндия	Германия	Швеция
latviešu	Baltkrievija	Dānija	Igaunija	Krievija	Latvija	Lietuva	Norvēģija	Polija	Somija	Vācija	Zviedrija
lietuviešu	Baltarusija Gudija^[4]	Danija	Estija	Rusija	Latvija	Lietuva	Norvegija	Lenkija	Suomija	Vokietija	Švedija
norvēģu^[5]	Kviterussland Hviterussland	Danmark	Estland	Russland	Latvia	Litauen	Noreg Norge	Polen	Finland	Tyskland	Sverige
poļu	Białoruś	Dania	Estonia	Rosja	Łotwa	Litwa	Norwegia	Polska	Finlandia	Niemcy	Szwecja
somu	Valko-Venäjä	Tanska	Viro	Venäjä	Latvia	Liettua	Norja	Puola	Suomi	Saksa	Ruotsi
vācu	Weißrussland	Dänemark	Estland	Russland	Lettland	Litauen	Norwegen	Polen	Finnland	Deutschland	Schweden
zviedru	Vitryssland	Danmark	Estland	Ryssland	Lettland	Litauen	Norge	Polen	Finland	Tyskland	Sverige

↑ Baltkrievu valodā pastāv divas pareizrakstības sistēmas. Oficiālā sistēma (kopš 1933.g.), kuras variants norādīts kā pirmais, un "taraškevica" (līdz 1933.g.), kuras variants norādīts kā otrais. Katrai pareizrakstības sistēmai ekstistē sava atsevišķa Vikipēdija.
↑ Nosaukuma endonīmiskā forma.
↑ Беларусь ir oficiāli lietotā krievu valodas nosaukuma forma Baltkrievijā un oficiāli arī Krievijā, Белоруссия ir tradicionāli un plaši lietots eksonīms Krievijā.
↑ Vēsturisks, reti lietots eksonīms
↑ Norvēģiem pastāv divas literārās valodas: jaunnorvēģu valoda (atšķirību gadījumā uzrādīta pirmā) un bukmols (uzrādīta kā otrā).

[izmainīt šo sadaļu] Eksonīmi latviešu valodā

Latviešu un lietuviešu valodas ir vienīgās Eiropā zināmas valodas, kurās valodas lietošanas normas pieprasa visus citvalodu īpašvārdus atveidot pēc speciālām likumsakarībām, lai šie īpašvārdi iekļautos valodas fonētikā un gramatikā. Atsevišķos gadījumos rakstītās formas sakritība ar endonīmu (kā piemēram Oslo, Pori, Roma, Bratislava) uzskatāmi par nejaušību, jo latviskā izruna var atšķirties no oriģinālvalodas izrunas (piemēram Roma itāļu valodā izrunā [roma], bet latviski [ru͡ɔmɑ]).

No pārējo latīņu alfabētā rakstošo valodu viedokļa šādi atveidoti vietvārdi un personvārdi dažkārt tiek nekritiski uzskatīti par eksonīmiem. Latviešu valodniecībā (arī lietuviešu) par eksonīmiem tiek uzskatīti tikai tie īpašvārdi, kuri veidojušies pēc citiem principiem, nekā to paredz attiecīgās valodas īpašvārdu atveidošanas instrukcijas. Respektīvi: citvalodu īpašvārdus dala eksonīmos un atveidojumos (latviskojumos).

[izmainīt šo sadaļu] Eksonīmu aizvietošana ar endonīmiem

No 20.gs. beigu posma vērojama tendence, kad eksonīmi tiek aizstāti ar endonīmiem. Šādām nomaiņām var būt vairāki iemesli:

Nomainīti tiek endonīmi, kuriem lietotāja valodā ir negatīva pieskaņa attiecībā pret nosaucamo vietu vai tautu. Visbiežāk tas attiecināms uz endonīmiem, kuriem, vairākumā gadījumu, senākā vēsturē nav bijis negatīvas nozīmes. Latviešu valodā zināmākie šādi eksonīmi ir "žīdi" (attiecībā uz ebrejiem), "leiši" (attiecībā uz lietuviešiem). Pēdējā laikā ir tendence eksonīmu "čīgāni" aizstāt ar endonīmu "romi".
Nomainīti tiek valstu nosaukumi pēc šo valstu lūguma. 1985.g. Ziloņkaula Krasta valdība lūdza valsts nosaukumam lietot tā francisko formu Côte d'Ivoire, latviski Kotdivuāra. Līdzīgi bija arī gadījumos ar Birmu - Mjanmu un Zaļā Raga Salām - Kaboverdi.
Pēc kādas valsts neatkarības iegūšanas parasti par šīs valsts oficiālo valodu tiek noteikta vietējo iedzīvotāju valoda, kas izraisa šīs teritorijas lielākās daļas ģeogrāfisko nosaukumu oficiālo rakstības formu un, latviešu valodas gadījumā, atveidojuma nomaiņu. Sevišķi aktuāli tas bija pēc PSRS sabrukuma un jaunu valstu izveidošanās tās teritorijā, kad pasaules kartē parādījās 14 jaunas valstis ar savā valodā rakstītiem ģeogrāfiskajiem nosaukumiem.
Eksonīmi tiek nomainīti, vai paralēli tiem tiek ieviestas endonīmās formas, ja endonīmā forma valodas apritē kļūst patstāvīga un bieži lietotas. Kā piemēram, Igaunijas vietvārdu endonīmās formas Ruhnu, Kihnu, Sāremā, Vertsjervs tika ieviesti paralēli eksonīmiem Roņu sala, Ķīļu sala, Sāmsala un Vircezers.

Nereti ir gadījumi, kad ģeogrāfiskie nosaukumi, kuri netiek uzskatīti par eksonīmiem, par tādiem pārvēršas, ja atklājas informācija, ka līdz šim lietotie atveidošanas principi ir bijuši maldīgi. Sevišķi bieži tas ir gadījumos, kas no kādas lielākas valodas tiek atveidoti šajā valodā runājošās valsts minoritāšu teritoriju vai koloniju ģeogrāfiskie nosaukumi. Pēc PSRS sabrukuma visi latviešu valodā caur krievu valodu atveidotie bijušo savienoto republiku ģeogrāfiskie nosaukumi kļuva par eksonīmiem.

Tendencei nomainīt eksonīmus ar endonīmiem ir arī savas negatīvās puses. Kā teikts Apvienoto Nāciju Statistikas nodaļas ziņojumā: "Laiks tomēr parādīja, ka ambiciozais mēģinājums ātri samazināt eksonīmu daudzumu bijis pārlieku optimistisks un nav realizējams iecerētajā laikā. Iemesls tam ir tas, ka daudzi eksonīmi ir kļuvuši par pierastiem vārdiem valodā un uzskatāmi par daļu no valodas kultūras mantojuma."

Citi sarežģījumi ar endonīmiem valodās, kuras tos lieto oriģinālrakstībā, ir šo vārdu izruna un kategorizēšana. Endonīmi var iekļaut sevī citas valodas runātājiem svešas skaņas, kas bieži tos padara grūti vai neiespējami pareizi izrunājamus. Nepareizi izrunāts endonīms var būt problemātiskāks, nekā ar respektu lietots korekts eksonīms.