Mērilenda
Vikipēdijas raksts
| Mērilenda Maryland |
|
|---|---|
 |
 |
 |
|
| Vispārēja informācija | |
| Oficiālā valoda: | Nav |
| Galvaspilsēta: | Anapolisa |
| Lielākā pilsēta: | Baltimora |
| Kad iestājās ASV: | 1788. gada 28. aprīlis |
| Laika josla: | UTC-5 |
| Saīsinājumi: | MD US-MD |
| Mājaslapa: | www.maryland.gov |
| Iedzīvotāji | |
| Iedzīvotāju skaits (2006): | 5 615 727 (19. vieta ASV) |
| Iedzīvotāju blīvums: | 209,2/km² (3. vieta ASV) |
| Vidējie ieņēmumi uz saimniecību: | 56 763 $ (3. vieta ASV) |
| Rasu sastāvs: | baltie - 65,29% melnie - 30,16% |
| Reliģijas: | protestanti - 56% katoļi - 23% nereliģiozi - 14% |
| Ģeogrāfija | |
| Platība: | 32 160 km² (42. vieta ASV) |
| Garums: | 400 km |
| Platums: | 145 km |
| Ūdens platība: | 21 % |
| Augstākais punkts: | Hoija virsotne, 1 024 m |
| Vidējais augstums: | 105 m |
| Zemākais punkts: | 0 m |
Mērilenda - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas austrumu krastā. Mērilendas galvaspilsēta ir Anapolisa, 2007. gada martā štata gubernators ir Mārtins O'Mellijs.
Mērilenda robežojas ar Delavēras, Pensilvānijas, Rietumvirdžīnijas štatiem, Potomakas upe kalpo kā robeža arī ar Virdžīnijas štatu un Kolumbijas apgabalu. Štatu apskalo arī Atlantijas okeāns. Mērilendai, par spīti tās nelielajam izmēram, raksturīga liela ainavu daudzveidība.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Mērilendas teritoriju apdzīvoja indiāņu ciltis. 1498. gadā piekrasti izpētīja itālis Džons Kabots. 1645. gadā radās pirmās eiropiešu kolonijas. Pirmie ieceļotāji bija katoļi. Kolonija tika nosaukta Anglijas, Skotijas un Īrijas karalienes Henrietas Marijas vārdā.
1776. gadā, Amerikas revolūcijas laikā, Mērilenda kļuva par vienu no ASV štatiem. 1776. gada beigās - 1777. gada sākumā Baltimorā darbojās Kontinentālais kongress - pirmā ASV valdība, bet no 1783. gada 29. novembra līdz 1784. gada 3. jūnijam štata galvaspilsēta Anapolisa bija ASV galvaspilsēta.
1812. gada kara laikā briti štata teritorijā uzvarēja Bleidensburgas kaujā, kas ļāva tiem ieņemt un nodedzināt ASV galvaspilsētu Vašingtonu. Kad briti centās ieņemt Baltimoru, tas neizdevās. Šo notikumu aculiecinieks Frensiss Skots Kejs radīja dzejoli "The Star-Spangled Banner", kas kļuvusi par ASV himnu.
ASV pilsoņu kara laikā Mērilenda bija štats, kurā atļauta verdzība, tomēr tā neiestājās Konfederācijā. Daļa iedzīvotāju brīvprātīgi cīnījās vienā vai otrā karojošajā pusē. 1862. gada 17. septembrī netālu no Šrapsburgas notika Antietamas kauja - asiņainākā kauja Pilsoņu kara laikā.
1904. gada 7. un 8. februārī gandrīz pilnībā nodega štata lielākā pilsēta Baltimora.
|
|
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ASV politiskais iedalījums |  |
||
|---|---|---|---|
| Federālais apgabals | Kolumbijas apgabals | ||
| Štati |
Aidaho | Aiova | Alabama | Aļaska | Arizona | Ārkanzasa | Delavēra | Dienviddakota | Dienvidkarolīna | Džordžija | Florida | Havajas | Ilinoisa | Indiāna | Jūta | Kalifornija | Kanzasa | Kentuki | Kolorādo | Konektikuta | Luiziāna | Masačūsetsa | Mena | Mērilenda | Mičigana | Minesota | Misisipi | Misūri | Montāna | Nebraska | Nevada | Ņūdžersija | Ņūhempšīra | Ņujorka | Ņūmeksika | Ohaio | Oklahoma | Oregona | Pensilvānija | Rietumvirdžīnija | Rodailenda | Teksasa | Tenesī | Vaiominga | Vašingtona | Vērmonta | Virdžīnija | Viskonsina | Ziemeļdakota | Ziemeļkarolīna |
||
| Salu teritorijas | Amerikāņu Samoa | Guama | Ziemeļu Marianas | Puertoriko | ASV Virdžīnu salas | ||
| Mazākas atsevišķas salas | Beikera sala | Hovlenda sala | Džarvisa sala | Džonstona atols | Kingmena rifs | Midveja atols | Navasas sala | Palmiras atols | Veika sala | ||
