Amerikas Savienotās Valstis

Vikipēdijas raksts

United States of America


(Par karogu)	(Par ģerboni)

Valsts valoda

nav, faktiski angļu valoda

Galvaspilsēta

Vašingtona

Lielākās pilsētas

Ņujorka
Losandželosa
Čikāga

Prezidents

Džordžs Volkers Bušs

Platība

9 631 418 km²

Iedzīvotāju skaits
- Kopā (2004)
- blīvums

293 271 500
49/km²

Neatkarība

No Lielbritānijas 1776.gada 4.jūlijā

Valūta

ASV dolārs/USD

Laika zona

UTC -5 līdz -11

Valsts himna

The Star-Spangled Banner

Augšējā līmeņa domēns

.GOV,.EDU,.MIL,.US,.UM

Starptautiskais tālsarunu kods

Amerikas Savienotās Valstis, saukta arī — Savienotās Valstis, ASV (angļu valodā — the United States of America, USA, US) ir federatīva republika centrālajā Ziemeļamerikā starp Atlantijas okeānu austrumos un Kluso okeānu rietumos. Tai ir sauszemes robežas ar Kanādu ziemeļos un Meksiku dienvidos. ASV ietilpst arī Aļaska un Havaju salas.

Mazāk nekā 400 gados valsts no mežonīgas zemes, ko apdzīvoja tās nedaudzie iezemieši, kļuvusi par pasaules spēcīgāko lielvalsti. ASV austrumos atrodas Apalaču kalni, rietumos - Klinšu kalni, bet vidusdaļā lielāko teritoriju aizņem Lielie līdzenumi. Lielie ogļu, naftas un citu derīgo izrakteņu krājumi, kā arī plašā imigrācija 19. gs. un 20 gs. sākumā veicināja strauju rūpniecības un tirdzniecības uzplaukumu. Šodien amerikāņu ražojumi un kultūra ir pazīstama visā pasaulē.

Skat. pamatrakstu: ASV pilsētu uzskaitījums

[izmainīt šo sadaļu] Iekšpolitika

Kaut arī ASV ir daudzpartiju sistēma, anglosakšu tradīcijās dominējošas ir divas: republikāņi un demokrāti. Mūsdienās pie varas ir republikāņi ar Džordžu Bušu priekšgalā.

Skat. pamatrakstu: ASV prezidents

[izmainīt šo sadaļu] Ārpolitika

Pēc PSRS sabrukuma ASV kļūst par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā. Ārpolitikā uzsāka aktīvu t.s. karsto punktu nomierināšanas stratēģiju, Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu t.s. trešās pasaules valstīs un bijušajās PSRS satelītvalstīs.

Lielākās problēmas ir reālpolitikas rīcības saskaņošana ar starptautiskajām tiesībām, un saskaršanās ar kardināli jaunu problēu: politisko terorismu, kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku (piemēram, 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV. 11. septembra uzbrukums, kurā vaino teroristu organizāciju al-Qaeda.)

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

[izmainīt šo sadaļu] ASV izveidošanās

ASV pasludināja savu neatkarību 1776. gadā, kad tā ar Francijas palīdzību sakāva Lielbritānijas koloniālo armiju. ASV Neatkarības deklarācija tūlīt kļuva par politisku un filosofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālākos Apgaismības principus. Tā, atšķirībā no Eiropā dominējošām monarhisma attiecībām, ietvēra Loka līgumattiecību nostādnes, Monteskjē idejas par varas dalīšanu valstī, Ruso sabiedriskā līguma principus. Te gan saskatāma zināma vēsturiska ironija, jo virkne deklarācijas autoru, tai skaitā Tomass Džefersons un Džordžs Vašingtons, bija vergturi.

Skat. pamatrakstu ASV vēsture