Zagreba
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Iedzīvotāji (2006) | 700 717 | ||
| Dibināta | 1242.g | ||
| Citi nosaukumi | Agram (agrākais vācu) Zagabria (itāliešu) Zágráb (ungāru) Záhřeb (čehu) |
||
| Župānija (županija) | - | ||
| Mājaslapa | http://www.zagreb.hr/ | ||
Zagreba (Zagreb) - pilsēta Horvātijas ziemeļdaļā. Horvātijas lielākā pilsēta un valsts galvaspilsēta, valsts politiskais un ekonomiskais centrs. Atrodas Medvednicas kalna dienvidu nogāzē pie Savas upes.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
1094.gadā Ungārijas karalis Lāslo I Kaptola pakalnā, mūsdienu pilsētas centrā, nodibināja bīskapiju, bet blakus Griča kalnā radās neliela apmetne. 1242.gadā to nopostīja mongoļi-tatāri. Lai stimulētu apmetnes atjaunošanu, ungāru karalis Bēla IV piešķīra Zagrebai pilsētas tiesības. Zagreba bija lielu gadatirgu vieta. XIV un XV gs. divas kopienas (pilsēta Gričā kalnā un bīskapa rezidence Kaptolā) bieži konfliktēja, līdz XVII gs. apvienojās vienā kopienā.
1669,gadā jezuīti nodibināja akadēmiju (šis gads tiek uzskatīts par Zagrebas universitātes dibināšanas gadu).
1776.gadā Zagreba kļuva par Horvātijas galvaspilsētu (pirms tam - Varaždina).
1991.gada 25.jūnijā Zagrebā Horvātijas parlaments pasludināja Horvātijas valsts neatkarību.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Zagrebā dzimuši:
- Jovans Karamata (Jovan Karamata) (1902-1967) - matemātiķis (matemātiskā analīze)
- Janica Kosteliča (Janica Kostelić) (1982-) - olimpiskā čempione (kalnu slēpošana)
- Miroslavs Krleža (Miroslav Krleža) (1893-1981) - horvātu rakstnieks (Povratak Filipa Latinovicza, 1932)
