New Immissions/Updates:
boundless - educate - edutalab - empatico - es-ebooks - es16 - fr16 - fsfiles - hesperian - solidaria - wikipediaforschools
- wikipediaforschoolses - wikipediaforschoolsfr - wikipediaforschoolspt - worldmap -

See also: Liber Liber - Libro Parlato - Liber Musica  - Manuzio -  Liber Liber ISO Files - Alphabetical Order - Multivolume ZIP Complete Archive - PDF Files - OGG Music Files -

PROJECT GUTENBERG HTML: Volume I - Volume II - Volume III - Volume IV - Volume V - Volume VI - Volume VII - Volume VIII - Volume IX

Ascolta ""Volevo solo fare un audiolibro"" su Spreaker.
CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Siete Maraviyes del Mundu - Uiquipedia

Siete Maraviyes del Mundu

De Uiquipedia

Uiquipedia:Artículos destacaos

Tabla de conteníos

[editar] Testu de cabecera

Col nome de las Siete Maraviyas del Mundiu son conocías las costruciones del Mediterráneu Antigu que pola súa espetacularidá na execución y como esponente cimeiru del Saber de la dómina fuorun representativas del ésitu de la Conocencia Humana. Si qu'asina nun se conocen sinon polos comentarios d'hestoriadores del momentu yá que nenguna queda en pie, sacante las Pirámides de Gizeh.

Las Siete Maraviyas del Mundiu Antigu son las vinientes:

[editar] El Templu d'Artemisa n'Éfesu

Fou mandáu costruyire por Cresu, rei de Xonia nel sieglu VI a.C., quien atraviés del sou inventu -las creseidas ou electrones precursores de la moneda, sufragóulu ente los ciudadanos. Destacaba pola súa grandiosidá otorgada polas 127 columnas de 20 metros y las esculturas d'Escopas. Destruyóulu'l pastor Eróstratu pol simple feitu de facese famosu, nuna nueite del 356 a.C., la misma nueite na que nacíu Aleixandre Magnu quien tres ocupare Éfesu decidíu que yera una alvertencia y recostruyóulu y decoróu con pinturas d'Apeles

Templu d'Artemisa n'Éfesu
Templu d'Artemisa n'Éfesu

[editar] Los Xardines Colgantes de Babilonia

Fou Nabucondonosor II quien, nel sieglu VI a.C., mandóulos costruyire pal preste de la súa muyere, una princesa meda, qu’enñoraba las súas tierras. Edificaos sobre terrazas escalonadas que colgaban sobre’l ríeu Éufrates, fourun destruyíos paulatinamente dende’l 539 a.C. cuando los persas conquistan Babilonia.

[editar] Pirámides de Gizeh

Allugadas nel camplu de Gizeh, n’Exitu, el conxuntu ta “protexíu” pola esfinxe, que si qu’asina nun ye una de las siete maraviyas. Fuorun las más altas costruciones humanas tal sieglu XX y son, quiciabes, los monumentos funerarios más espetaculares de la Humanidá. Amás de ser las únicas de tolas maraviyas qu’entá perviven. Fuoron costruyías polos faraones Keops, Kefrén y Mikerinos –y son por esti orden nomadas pol tamañu dende la más grande ta la más petisa-. Malque se diz que tien un orixen escuru lo cierto ye que la costrución de tolas pirámides exicias derivan de los zigurats ou pirámides escalonadas que dende finales del Neolíticu apaecen nel Oriente Mediu.

Gran Pirámide de Keops
Gran Pirámide de Keops

[editar] La estatua de Zeus n’Olimpia

Costruyida por Fidias nel sieglu V a.C. feita cola téunica crisoelefantina tardóu más d’un añu en terminala, lo qu’amuesa las súas dimensiones espeutaculares. Acompañaba a la escultura un tronu pintáu que daba una realce grandiosa a la obra. Duróu milenta años, ta los terremotos del sieglu VI de la nuesa era.

Estatua de Zeus
Estatua de Zeus

[editar] El Mausoléu d’Halicarnaso

Feitu nesta ciudá del Asia Menor, nel añu 352 a.C., como panteón del rei Mausolu. La súa vilva mandóu esta obra p’abeyugare los restos del sou maríu a los arquiteutos Sátiru y Piteos. Namái tuvo en pía 16 años ta qu’Aleixandre Magnu conquista la ciudá y arrasa el Mausoléu. Pola importancia d’esta obra, el nome del soterramientu de Mausolu convirtíuse en, casique tolas llinguas, nun sinónimu de Panteón.

[editar] El Faru d’Alexandría

Costruyíu nel puertu de la céllebre urbe exicia, sirvíu dende l’añu 280 a.C. como guía pa los barcos qu’entraban na gran ciudá tolemáica. Con una altura de 120 metros la súa fama fue tala que’l nome de la islla onde s’allugaba –Faros- pasara a nomare tolas costruciones que cola mesma función fixórunse dende entóncenes.

[editar] El Colosu de Rodas

Colosu de Rodas
Colosu de Rodas

Terminada nel 277 a.C. como alcordanza del triunfu de Rodas sobre Macedonia representaba al diéus del Sol, Heliu, con una antorcha na manu y con una altura de 32 metros saludaba a los marinos que s’averaban a la islla. Los terremotos habituales nel Mar Exéu destruyórunla enforma ceo. Esti colosu sirvíu de modelu pa obra posteriores como la Estatua de la Llibertá de Nueva York.

Static Wikipedia (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu