Japāņu jūra
Vikipēdijas raksts
| Japāņu jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | 978 000 km2 |
| Garums: | km |
| Platums: | km |
| Maks. dziļums: | 3 742 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Dienvidkoreja Japāna Krievija Ziemeļkoreja |
| Lielākās pilsētas: | Kitakjusju Pusana Vladivostoka |
Japāņu jūra – Klusajam okeānam piederīga jūra, atrodas starp Japānas salām un Āziju.
Kaut gan starptautiski šo jūru dēvē par "Japānas jūru" vai "Japāņu jūru", abas Korejas pussalas valstis pret šo nosaukumu iebilst. Dienvidkoreja vēlas, lai tā tiktu saukta par Austrumu jūru, bet Ziemeļkoreja - par Korejas Austrumu jūru - šajā sakarā starp šīm valstīm notiek karstas debates.
Japāņu jūra ir labi norobežota no pārējām jūrām, tajā tikpat kā nav plūdmaiņu. Vidējais dziļums - 1 752 m, ūdens tilpums - 1 630 000 km³, krasta līnijas garums - 7 600 km.
Jūru iedala trīs galvenajos baseinos: Jamato baseins atrodas dienvidaustrumos, Japānas baseins - ziemeļos un Cusimas baseins - dienvidrietumos. Japānas baseins ir dziļākais, Cusimas baseins - seklākais. Austrumu piekrastē kontinentālais šelfs ir samērā plats, bet rietumu piekrastē, jo sevišķi pie Korejas - šaurs, ap 30 km plats.
Caur Korejas šaurumu ieplūst siltā Cusimas straume, Kurosio straumes atzars. Japāņu jūrā tā plūst gar Japānas krastiem, savukārt gar pretējo krastu uz dienvidiem plūst aukstā Limānas straume.
Pēdējā ledus laikmetā, kad jūras līmenis bija zemāks, Japānas jūra bija norobežota, tā bija ezers.
[izmainīt šo sadaļu] Robežas
Ziemeļos atrodas Tatāru šaurums un Sahalīna, ziemeļrietumos Laperūza šaurums starp Sahalīnu un Hokaido. Austrumos - Hokaido, Honsju salas un Cugaru šaurums starp tām. Dienvidos - Kanmonas šaurums, Kjusju sala un Korejas šaurums ar Cusimas salām. Austrumos - Korejas pussala un Krievijai piederošais Piejūras novads.
[izmainīt šo sadaļu] Saimnieciskā nozīme
Jūras ziemeļu un dienvidaustrumu daļa ir bagāta ar zivīm. Jūrā atrodas arī derīgie izrakteņi, tai skaitā magnetīta smiltis. Domājams, ka šeit ir arī naftas un dabasgāzes atradnes. Attīstoties Austrumāzijas ekonomikai pieaug Japāņu jūras kā satiksmes ceļa nozīme.
