Nafta

Vikipēdijas raksts

Nafta ir eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku, gaiši līdz tumši brūns, arī gandrīz melns.

Nafta ir derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Tas ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnus un dažādu piemaisījumu - skābekli saturošus atvasinājumus, sēra atvasinājumus, slāpekļa atvasinājumus, kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes, ūdeni, minerālsāļus. Blīvums 650-1050 kg/m3, pēc blīvuma izšķir vieglo, vidējo un smago naftu. Viršanas temperatūra >28oC; sacietēšanas temperatūra no 26o līdz -60o; sadedzes siltums 43,7-46,2 MJ/kg. Nafta šķīst organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī, bet veido ar to emulsijas.

Nafta uzkrājas galvenokārt nogulmiežu tukšuos, veidojot iegulas, no kurām rodas atradnes. Lielākā daļa atradņu atrodas iežu antiklinālās krokās platformu ieliecēs, ieliektās platformu malās, reģenerēto kalnu ieplakās, alpīno kalnu malās un ieplakās.

[izmainīt šo sadaļu] Vispārīga informācija

Nafta - (gr. naphtha, no persiešu neft) - derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Nafta ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnus un dažādu piemaisījumu - skābekli saturošus atvasinājumus, sēra atvasinājumus, slāpekļa atvasinājumus, kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes, ūdeni, minerālsāļus. Nafta ir eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku, gaiši līdz tumši brūns, arī gandrīz melns. Blīvums 650-1050 kg/m3, pēc blīvuma izšķir vieglo, vidējo un smago nafta. Viršanas temperatūra >28oC; sacietēšanas temperatūra no 26o līdz -60o; sadedzes siltums 43,7-46,2 MJ/kg. Nafta šķīst organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī, bet veido ar to emulsijas. Nafta uzkrājas galvenokārt nogulmiežu tukšuos, veidojot iegulas, no kurām rodas atradnes. Lielākā daļa atradņu atrodas iežu antiklinālās krokās platformu ieliecēs, ieliektās platformu malās, reģenerēto kalnu ieplakās, alpīno kalnu malās un ieplakās.

Naftas ieguve (milj. barelu) 1991 g. NVS 3745 Saūda Arābija 3001 ASV 2691 Irāna 1220 Ķīna 1022 Meksika 1041

Naftas rezerves (milj. barelu) 1992 g. Saūda Arābija 261937 Irāka 100000 Apvienotie Arābu Emirāti 98100 Kuveita 95210 Irāna 62500 Venecuēla 59100

[izmainīt šo sadaļu] Veidošanās

Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka nafta veidojas no augu un dzīvnieku atliekām, kas uzkrājušās jūras baseinu nogulās un pēc tam pārveidojušās litoģenēzes procesos zemes dzīlēs 1,2-6 km dziļumā. Par to liecina hemofosiliju atklāšana naftā, kā arī oglekļa stabilo izotopu sadalījums naftā, iežu organiskajās vielās un organismos. Tomēr eksperimentāli pierādīta arī neorganiskā naftas izcelšanās hipotēze, pēc kuras nafta rodas dažādās reakcijās Zemes mantijā.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Naftu plaši izmanto daudzās tautsaimniecības nozarēs, bet galvenokārt par kurināmi iekšdedzes dzinējiem (gan tieši, gan sadalot frakcijās pēc viršanas temperatūras) un par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā daudzu dažādu ķīmisku produktu ražošanai. Nafta ir viena no galvenajām enerģētiskajām izejvielām. Tā ir pirmajā vietā pasaules energobilancē.

Naftas ķīmiskā rūpniecība ir smagās rūpniecības nozare, ķīmiskās rūpniecības nozarkopa, kas aptver sintētisko materiālu un izstrādājumu ražošanu, izmantojot naftas pārstrādes rūpniecības un gāzes rūpniecības produkciju. Naftas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumos ražo sintētisko kaučuku, kvēpus, organiskās sintēzes rūpniecības, gumijas-azbesta, gumijas izstrādājumus.

Naftas pārstrādes rūpniecība - smagās rūpniecības nozare, ietver uzņēmumus, kas no naftas iegūst dažādus naftas produktus (degvielu, eļļas, parafīnus, mazutu u.c.). Naftas pārstrādes rūpniecības produktus izmanto dažādās tautas saimniecības nozarēs.

[izmainīt šo sadaļu] Nafta Latvijā

Latvijas teritorijā šķidra nafta pirmoreiz atrasta 1963. gadā Kuldīgas rajonā. Naftu saturošie slāņi Latvijā konstatēti kembrija, ordovika, silūra sistēmā. Pēc ogļūdeņraža sastāva Latvijas nafta pieskaitāma pie metāna naftu grupas. Tā satur vairāk nekā 50 % gaišo frakciju, no tām 21 % benzīna frakciju.