Kalifornija

Vikipēdijas raksts

Kalifornija California


Vispārēja informācija
Oficiālā valoda:	angļu valoda
Galvaspilsēta:	Sakramento
Lielākā pilsēta:	Losandželosa
Kad iestājās ASV:	1850. gada 9. septembris
Laika josla:	UTC-8
Saīsinājumi:	CA Calif. US-CA
Mājaslapa:	www.ca.gov
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits (2006):	36 457 549 _{(1. vieta ASV)}
Iedzīvotāju blīvums:	83,85/km² _{(12. vieta ASV)}
Vidējie ieņēmumi uz saimniecību:	49 894 $ _{(13. vieta ASV)}
Rasu sastāvs:	baltie - 60,9% melnie - 6,1% Āzijas ieceļotāji - 12,4%
Reliģijas:	protestanti - 44% katoļi - 32% nereliģiozi - 14%
Ģeogrāfija
Platība:	410 000 km² _{(3. vieta ASV)}
Garums:	1 240 km
Platums:	400 km
Ūdens platība:	4,7 %
Augstākais punkts:	Vitni kalns, 4 418 m
Vidējais augstums:	884 m
Zemākais punkts:	Nāves ieleja, -86 m

Kalifornija - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem. Kalifornijas galvaspilsēta ir Sakramento, 2007. gada martā štata gubernators ir Arnolds Švarcenegers.

Kalifornija robežojas ar Arizonas, Nevadas un Oregonas štatiem, Meksiku un Kluso okeānu.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās Kalifornijas mūsdienu teritoriju apdzīvoja dažādu tautību indiāņu grupas. Pirmais eiropietis, kurš 1542. gadā izpētīja Kalifornijas piekrasti, bija spānis Huans Rodrigess Kabriljo (Juan Rodríguez Cabrillo). 1579. gadā piekrasti apceļoja anglis Frensiss Dreiks (Francis Drake). 1602. gadā Sebastians Biskaino (Sebastián Vizcaíno) Kalifornijas piekrasti iezīmēja kartē un tā kļuva par spāņu Jaunspānijas vicekaralistes (Virreinato de Nueva España) daļu.

Spāņu misionāri mūsdienu štata piekrastē ierīkoja apmēram divdesmit misijas un pilsētiņas, kuras kļuva pazīstamas kā Augškalifornija (Alta California). Pirmo misiju 1769. gadā ierīkoja mūsdienu Sandjego. Pēc Meksikas neatkarības kara (1810 - 1821), Kalifornija iekļāvās Meksikas sastāvā. Sākot no XIX gadsimta 20. - ajiem gadiem, teritorijā sāka ierasties pārceļotāji no austrumiem, bet piekrastē savus atbalsta punktus ierīkoja Krievija (galvenias krievu atbalsta punkts šeit bija mūsdienu Fortrosa (Fort Ross)).

1846. gadā, sākoties Meksikas - ASV karam, Kalifornijā 14. jūnijā nodibinājās Kalifornijas republika, tomēr 9.jūlijā ASV komodors Džons Slouts (John D. Sloat) iebruka Sanfrancisko līcī un proklamēja Kalifornijas piederību ASV. Kara gaitā Dienvidkalifornijā notika karadarbība. Pamatojoties uz Gvadelupes Igalgo līgumu (Treaty of Guadalupe Hidalgo), kas izbeidza karu, Augškalifornija nokļuva ASV sastāvā, bet Kalifornijas dienviddaļa (mūsdienu Baha Kalifornijas štats) palika Meksikas sastāvā.

Tiek lēsts, ka 1848. gada sākumā Kalifornijā dzīvoja apmēram 15 000 cilvēku, neieskaitot pamatiedzīvotājus, tomēr šajā pašā gadā teritorijā tika atklāts zelts, un sākās Kalifornijas zelta drudzis, kurš neskaitāmas reizes palielināja iedzīvotāju skaitu. Iedzīvotāju pieaugums novērojams līdz pat mūsdienām, kad Kalifornija ir ASV štats ar vislielāko iedzīvotāju skaitu un pasaules moderno tehnoloģiju un izklaides industrijas galvenais centrs.

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.


ASV politiskais iedalījums
Federālais apgabals	Kolumbijas apgabals
Štati	Aidaho \| Aiova \| Alabama \| Aļaska \| Arizona \| Ārkanzasa \| Delavēra \| Dienviddakota \| Dienvidkarolīna \| Džordžija \| Florida \| Havajas \| Ilinoisa \| Indiāna \| Jūta \| Kalifornija \| Kanzasa \| Kentuki \| Kolorādo \| Konektikuta \| Luiziāna \| Masačūsetsa \| Mena \| Mērilenda \| Mičigana \| Minesota \| Misisipi \| Misūri \| Montāna \| Nebraska \| Nevada \| Ņūdžersija \| Ņūhempšīra \| Ņujorka \| Ņūmeksika \| Ohaio \| Oklahoma \| Oregona \| Pensilvānija \| Rietumvirdžīnija \| Rodailenda \| Teksasa \| Tenesī \| Vaiominga \| Vašingtona \| Vērmonta \| Virdžīnija \| Viskonsina \| Ziemeļdakota \| Ziemeļkarolīna
Salu teritorijas	Amerikāņu Samoa \| Guama \| Ziemeļu Marianas \| Puertoriko \| ASV Virdžīnu salas
Mazākas atsevišķas salas	Beikera sala \| Hovlenda sala \| Džarvisa sala \| Džonstona atols \| Kingmena rifs \| Midveja atols \| Navasas sala \| Palmiras atols \| Veika sala