Karas jūra
Vikipēdijas raksts
| Karas jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | 883 000 km2 |
| Garums: | 1 450 km |
| Platums: | 970 km |
| Maks. dziļums: | 620 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Krievija |
| Lielākās pilsētas: | Diksona |
Karas jūra (krieviski: Ка́рское мо́ре) – Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra. Atrodas virs kontinentālā šelfa, tāpēc salīdzinoši sekla - vidējais dziļums ap 110 metri.
[izmainīt šo sadaļu] Robežas, ģeogrāfiski objekti
Ziemeļos atrodas Ziemeļu Ledus okeāns un vairākas nelielas saliņas - Vizē sala un Ušakova sala. Austrumos - Severnaja Zemļa un Laptevu jūra. Dienvidos robežojas ar Krievijas teritoriju, Ziemeļsibīriju - Taimiras pussalas rietumu piekrasti, Gidanas pussalu un Jamalas pussalu. Rietumos robežojas ar Barenca jūru un Novaja Zemļu.
Ziemeļu daļā ziemeļu virzienā paverstas divas ieplakas - Sv. Annas dziļvaga un Voroņina dziļvaga. Austrumos starp Severnaja Zemļu un Taimiras pussalu atrodas Viļkicka šaurums, kas savieno ar Laptevu jūru. Dienvidrietumu piekrastē atrodas Baidaratas līcis. Ar Barenca jūru savieno Karas Vārtu šaurums starp Vaigača salu un Novaja Zemļu. Rietumus, pie Novaja Zemļas krastiem atrodas ieplaka - Novaja Zemļas lielieplaka, kur atrodas arī Karas jūrā dziļākā ieplaka - 620 metri.
[izmainīt šo sadaļu] Vispārējs apraksts
Karas jūrai raksturīgi, ka tajā ietek divas ļoti lielas upes - Oba, Jeņiseja un vēl vairākas samērā lielas upes (Pjasina, Taimira). Obai un Jeņisejai ir milzīgi estuāri - attiecīgi 800 un 400 km gari. Lielās saldūdens pieplūdes dēļ ūdens virsējā slāņa sāļums dažādās Karas jūras vietās stipri atšķiras - no 8 līdz 30‰.
Jūra nav aizsalusi tikai divus mēnešus gadā. Viena no aukstākajām planētas jūrām - tikai pie upju ietekām ūdens temperatūra ir virs 0°C. Jūrā bieži ir vētras un migla. Par spīti tam jūrā notiek rūpnieciska zveja. Jūras gultnē atklātas bagātīgas naftas un dabasgāzes atradnes, taču tās vēl netiek apgūtas.
Jūrā PSRS un Krievija nogremdējusi radioaktīvos atkritumus, tai skaitā sešus atomzemūdeņu kodolreaktorus un desmit citus kodolreaktorus. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras pētījumi liecina, ka radioaktīvais piesārņojums ir neliels un nav izplatījies.
