Klaipēda

Vikipēdijas raksts

Klaipėda
Apriņķa centrs

Iedzīvotāji (2005)

192 307

Citi nosaukumi

vācu - Memel

Pilsēta

no 1258.g

Apriņķis

Klaipēdas apriņķis

Mājaslapa

http://www.klaipeda.lt/

Klaipēda - pēc iedzīvotāju skaita trešā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta. Mazās Lietuvas galvenais centrs. Pilsētas diena - 15. janvāris. Katra gada jūlijā pilsētā tiek svinēta Jūras diena. Klaipēda ir 311 km uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas Viļņas.

Klaipēdas pilsēta atrodas vietā, kur saplūst Kuršu lagūna un Baltijas jūra. Lagūnas austrumu pusē ir pilsētas lielākā daļa - centrs un vecpilsēta, bet rietumu pusē, kura atrodas Kuršu nērijā - atrodas pilsētas daļas Kopgalis un Smiltīne. Klaipēdā ir divas prāmju piestātnes: vecā (pilsētas centrā) un jaunā (vairāk uz dienvidiem). Liela osta un starptautisko prāmju osta. Klaipēdā atrodas unikāls jūras muzejs un delfinārijs.

Vecpilsētā ir Vecā pārceltuve, Drāmas teātris, un Teātra laukums, izstāžu ēkas, Pils muzejs, Mazās Lietuvas vēstures muzejs, luterāņu baznīca, Etnokultūras centrs, Tirgus laukums.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Klaipēdas vēsture būtiski atšķiras no pārējās Lietuvas vēstures, jo gadsimtiem tās oficiālais nosaukums bija Mēmele un tāpat kā Prūsija tā atradās vācu kultūras ietekmē.

1252. gadā Teitoņu ordenis pašreizējās Klaipēdas vietā nodibināja pili Mēmelburgu (Memelburg, Memele castrum). Pils tika pabeigta 1253. gadā un garnizonā bija Livonijas ordeņa krustneši un to izmantoja kā bāzi iebrukumiem Žemaitijā. Pilsētu kolonizēja iebraucēji no Holšteinas, Lībekas un Dortmundes, kādu laiku pilsētas neoficiālais nosaukums pat bija "Jaunā Dortmunde" (Neu Dortmund). 1254. vai 1258. gadā Klaipēdai piešķīra Lībekas tiesības.

1323. gadā Ģedimins nodedzināja pilsētu un aplenca pili, panākdams, ka ordenis noslēdz miera līgumu. 1328. gadā Livonijas ordeņa krustneši tika nomainīti ar Teitoņu ordeņa brāļiem. Lietuvieši un žemaiši varākkārt uzbruka pilsētai līdz 1422. gadā tika noslēgts Melno līgums, kurš fiksēja Prūsijas un Lietuvas robežu uz turpmākajiem 500 gadiem, bet atjaunotā Mēmele 1475. gadā ieguva Kulmas tiesības.

1525. gadā, līdz ar Prūsijas zaudējumu Trīspadsmitgadu karā, Mēmele līdz ar Prūsijas ziemeļdaļu iekļāvās luteriskajā Prūsijas hercogistē. Mēmele šajā laikā strauji uzplauka tirgojoties ar labību.

XVIII gadsimtā Mēmele bija viens no stiprākajiem Prūsijas cietokšņiem un 1701. gadā iekļāvās Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistē]]. 1757. gadā Septiņgadu kara laikā to tomēr ieņēma Krievijas karaspēks.

Napoleona karu laikā Mēmele kādu laiku kļuva par Prūsijas karalistes galvaspilsētu. 1807. gada 9. oktobrī šeit tika parakstīts karaļa rīkojums par dzimtbūšanas atcelšanu Prūsijā.

Līdz ar Vācijas apvienošanos 1871. gadā Klaipēda kļuva par impērijas pilsētu, kura atrodas vistālāk uz ziemeļiem. XIX gadsimta rūpnieciskās revolūcijas laikā Mēmele attīstījās relatīvi maz, jo to aizēnoja Kēningsbergas straujā attīstība. XIX gadsimta beigās Klaipēda kļuva par lietuviešu kultūras centru. Šeit tika drukātas grāmatas lietuviešu valodā, kuras nelegāli izplatīja Lietuvas krievu daļā (tur darbojās drukas aizliegums). 1910. gadā Mēmeles apgabalā 44% (pēc vācu oficiālajiem datiem) iedzīvotāju bija lietuvieši, vācieši dominēja tikai pašā pilsētā.

Pēc 1.pasaules kara Klaipēdas apgabals kļuva par Antantes protektorātu. Teritorija pārvaldīja autonoms Landtāgs franču virsvadībā. Bija ieceres izveidot Klaipēdas pārvaldi pēc Dancigas modeļa. Tomēr 1923. gada janvārī Lietuvas armija ieņēma Klaipēdu un pievienoja to Lietuvas valstij. Franču karavīri simboliski pretojās uzbrukumam. 1924. gada martā Nāciju līga akceptēja Klaipēdas iekļaušanu Lietuvā.

1939. gada 20. martā Joahims fon Ribentrops uzstādīja ultimātu Lietuvas ārlietu ministram par Klaipēdas atdošanu Vācijai. Lietuva piekāpās un 1939. gada 22. martā Vācijas karaspēks iegāja pilsētā. Nākamajā dienā pilsētā ieradās Ādolfs Hitlers un teica runu no pilsētas teātra balkona.

2.pasaules kara laikā Klaipēdu 1945. gada 28. janvārī ieņēma Padomju armija. Pilsēta tika iekļauta Lietuvas PSR sastāvā. Gandrīz visi dzīvi palikušie vācu iedzīvotāji devās bēgļu gaitās vai tika padzīti no pilsētas.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Klaipēdā dzimuši:

Hanss Henings Atrots (Hans Henning Atrott) (1944-) - filozofs
Frīdrihs Vilhelms Argelanders (Friedrich Wilhelm Argelander) (1799-1875) - astronoms
Simons Dahs (Simon Dach) (1605-1659) - dzejnieks
Artūrs Karnišovs (Artūras Karnišovas) (1971-) - basketbolists
Jūliuss Krēls (Julius Kröhl) (1820-1867) - inženieris
Arvīds Macijausks (Arvydas Macijauskas) (1980-) - basketbolists
Sauļus Štombergs (Saulius Štombergas) (1973-) - basketbolists
Tomass Vaitkus (Tomas Vaitkus) (1982-) - riteņbraucējs
Tomass Venclova (Tomas Venclova) (1937-) - dzejnieks