Plzeņa
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Iedzīvotāji (2006) | 163 717 | ||
| Rakstos | 976. g | ||
| Pilsētas tiesības | 1295. g | ||
| Citi nosaukumi | Pilsen (vācu) | ||
| Apgabals | Plzeņas | ||
| Mājaslapa | http://info.plzen-city.cz/ | ||
Plzeņa (Plzeň), dažkārt arī Pilzene - pilsēta Čehijas rietumos. Ceturtā lielākā pilsēta valstī. Plzeņas apgabala centrs. Slavena ar alus ražošanu (Pilsner Urquell un Gambrinus), bet vēsturiski kā Austroungārijas, vēlāk Čehoslovākijas, slavenākā zīmola - Škoda rašanās vieta. Arī mūsdienās viena no ekonomiski attīstītākajām Čehijas pilsētām.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Plzeņa rakstos pirmoreiz minētā 976. gadā kā kaujas vieta starp Bohēmijas kņazu Boļeslavu II un Svētās Romas impērijas imperatoru Otonu II. Pilsētas tiesības 1295. gadā Plzeņai piešķīra karalis Vāclavs II. Pilsēta ātri auga, jo atradās uz tirdzniecības ceļa uz Nirnbergu un Rēgensburgu. XIV gadsimtā tā bija trešā lielākā Bohēmijas pilsēta (aiz Prāgas un Kutna Horas).
Husītu karu laikā Plzeņa bija katoļu pusē. Husītu ģenerālis Prokops Lielais trīsreiz neveiksmīgi aplenca pilsētu. 1468. gadā Plzeņā tika iespiesta pirmā grāmata Bohēmijā.
1599. un 1600. gadā pilsēta bija imperatora Rūdolfa II rezidence. Trīsdesmitgadu kara laikā 1618. gadā Plzeņu ieņēma Ernsta fon Mansfelda karaspēks un noturēja to līdz 1621. gadam. 1633. gadā Albrehts fon Vallenšteins izvēlējās Plzeņu par savu ziemas rezidenci, bet zviedri 1637. un 1648. gadā neveiksmīgi mēģināja to ieņemt.
1899. gadā Emīls Škoda Plzeņā nopirka nelielu rūpnīcu un attīstīja ieroču ražošanu. Laika gaitā Škodas rūpnīcas izveidojās par vienām no lielākajām Eiropā.
2.pasaules kara laikā Plzeņu no nacistu okupācijas atbrīvoja ASV karaspēks, tomēr dažas dienas vēlāk amerikāņi savu karaspēku atvilka ļaujot ienākt PSRS karaspēkam. Pamatojoties uz Beneša dekrētiem, pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti.
1953. gadā Plzeņā notika nemieri, kurus izsauca naudas reforma. Notika ielu cīņas starp Škodas rūpnīcas strādniekiem un policiju, kuru atbalstīja tanki.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Plzeņā dzimuši:
- Josefs Berans (Josef Beran) (1888-1969) - garīdznieks
- Petrs Čehs (Petr Čech) (1982-) - futbolists
- Karels Gots (Karel Gott) (1939-) - mūziķis
- Emīls Škoda (Emil Škoda) (1839-1900) - uzņēmējs
- Jirži Trnka (Jiří Trnka) (1912-1969) - animators
