Rihards Zariņš
Vikipēdijas raksts
Rihards Zariņš (1869-1939) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā. Kopā ar Vili Krūmiņu viņš radīja Latvijas Republikas ģerboņa attēlu; veidojis LR vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metus.
Zariņš ir "Latvju dainu" pirmizdevuma pirmā sējuma vāka autors. Viņš veidojis arī ofortus ("Dzejnieka kaps"), litogrāfijas, reklāmplakātus, ilustrējis pasakas, zīmējis karikatūras, gleznojis akvareļus, sastādījis krājumu "Latvju raksti" trijos sējumos, kam ir liela nozīme latviešu tautas lietišķās mākslas apzināšanā. Nozīmīgs Zariņa daiļradē ir ofortu cikls "Ko Latvijas meži šalc" (tā centrā - Kurbads), kas veidots pēc latviešu teikām.
Zariņš mācījās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, kur iesaistījās arī pulciņā "Rūķis", pēc tam studēja Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē. Atgriezies Pēterburgā, Zariņš strādāja Krievijas Valstspapīru spiestuvē (bija mākslinieks un tehniskais vadītājs), pēc tam devās uz Latviju, kur kļuva par Valsts vērtspapīru spiestuves direktoru, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas grafiskās darbnīcas vadītāju.
Zariņš veidojis ekslibrus Janim Rozentālam, Vilhelmam Purvītim, Jāzepam Vītolam, Jānim Misiņam u.c. Pirmo ekslibri viņš radīja savai nākamajai sievai Evai Sundblatei. Ekslibru centrā bieži atrodas kāda figūra, klusā daba vai ainava, raksturīga izrotāta apmale. Uzraksti veidoti gotu, latīņu vai angļu rondo stila burtiem.
Zariņu interesēja vācu renesanses ornamentika, dekoratīvās kompozīcijas, vācu romantisms, Karolingu laika ornamenti, tautiskais romantisms. Viņa mākslasdarbi ir ārkārtīgi dekoratīvi, izgreznoti, tajos parādās tādi tēli kā nāras, putni, lauztas sirdis, vīnstīgas. Pēc pārliecības Zariņš bijis konservatīvs (atšķirībā no, piemēram, Jūlija Madernieka), vērsies pret modernismu.
