Uiguru valoda
Vikipēdijas raksts
Uiguru valoda (ئۇيغۇرچه Uyƣurqə) |
|
---|---|
Lieto | Ķinā, Kazahstanā, Kirgizstānā, Uzbekisānā, Turkmenistānā |
Runātāju skaits | ~ 10 miljoni |
Statuss | Oficiālā valoda Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā |
Rakstība | arābu raksts, latīņu alfabēts, kirilica, līdz 19. gs. - uiguru raksts |
Literatūra | |
Valodas kods | ISO 639-1: ug ISO 639-2: uig |
Klasifikācija | |
Saime | altajiešu valodas |
Grupa | tjurku valodas |
Apakšgrupa | austrumtjurku valodas |
Uiguru valoda, jaunuiguru valoda - tjurku valodu grupas valoda. Uiguru valodā runā uiguri Ķinā, ka arī Kazahstanā, Kirgizstānā, Uzbekisānā un Turkmenistānā.
[izmainīt šo sadaļu] Dialekti
3 galvenie dialekti:
- ziemeļrietumu,
- dienvidu (Hotanas),
- austrumu (Lobnora)
Mūsdienu literatārā valoda sākusi veidoties 17. gs. uz ziemeļrietumu dialekta bāzes; ir 2 varianti - Siņdzjanas uiguru literārā valoda (Austrumu Turkestānas) un Vidusāzijas.
[izmainīt šo sadaļu] Rakstība
No 1. gt. beigām lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts. 11.-12. gs. to aizstaja arābu raksts (daļa uiguru lietoja uiguru rakstu līdz pat 18. gs. - 19.gs. beigām). Ķīnā no 1965. līdz 1982. gadam lietots arī latīņu raksts, 1983. gadā to aizstāja ar arābu rakstu, pievienojot dažas fonētiskās zīmes.
Vidusāzijā (PSRS) līdz 1930. gadam uiguru rakstībā tika lietots arābu raksts. 1930.-1946. gadam rakstības pamatā bija latīņu alfabēts, no 1946 tika pielāgota kirilica.