New Immissions/Updates:
boundless - educate - edutalab - empatico - es-ebooks - es16 - fr16 - fsfiles - hesperian - solidaria - wikipediaforschools
- wikipediaforschoolses - wikipediaforschoolsfr - wikipediaforschoolspt - worldmap -

See also: Liber Liber - Libro Parlato - Liber Musica  - Manuzio -  Liber Liber ISO Files - Alphabetical Order - Multivolume ZIP Complete Archive - PDF Files - OGG Music Files -

PROJECT GUTENBERG HTML: Volume I - Volume II - Volume III - Volume IV - Volume V - Volume VI - Volume VII - Volume VIII - Volume IX

Ascolta ""Volevo solo fare un audiolibro"" su Spreaker.
CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Vēdas - Vikipēdija

Vēdas

Vikipēdijas raksts

Rigvēdas manuskripts devanagari rakstībā, XIX gs. sākums
Rigvēdas manuskripts devanagari rakstībā, XIX gs. sākums

Vēdas (sanskritā वेद - 'zināšanas' vai 'patiesība') ir senākie hinduisma svētie raksti. Sākotnēji tās pastāvēja mutvārdu formā; vecākās vēdu daļas ir no aptuveni 2500.-2000.g. p.m.ē. Tās, iespējams, ir vissenākie svētie raksti. Vēdās atrodama informācija ir par astroloģiju, astronomiju, rituāliem utt. Pastāv četri vēdu krājumi - Rigvēda (lūgšanas un himnas), Jadžurvēda (ziedošanas pamācības), Samavēda (skandēšanas grāmata) un Atarvēda (burvestību un filozofisku pārdomu grāmata). Upanišadas ir komentāri par vēdās aprakstītajām mantrām un rituāliem. Par vēdisko periodu uzskata periodu no 1500.-700. p.m.ē. (āriešu migrācija Indas ielejā).

Svarīgākā no vēdām ir Rigvēda, viedas gudrības vārsmas. Filozofiskākā vēdu daļa ir to komentāri – upanišadas.

Vēdas iedalītas četrās daļās:

  • samhīta (mantras un himnas),
  • brahmanas (pamācības par rituāliem),
  • aranjākas (mācība par meditāciju),
  • upanišadas.

Vēdas var interpretēt dažādi – reliģiski tajās parādās monisms, monoteisms, politeisms vai henoteisms (vairāku dievu pielūgsme, no kuriem viens izteikti ir galvenais). Parādās tiekšanās uz vienu caur dažādām dievībām (elementiem) – Agni (Uguns), Vāju (Vējš), Indra (Lietus, Pērkons, Debesis, Dievu Karalis), no kuriem katrs noteiktās grāmatu daļās (kurām ir dažādi autori) uzskatīts par svarīgāko dievību. Rita – augstākā kārtība, saistoša visiem dieviem. Kosmosa dzimšana – no “Zeltainās Dzemdes”, Sūrjas (sensena Saules figūra).

Par vedāntu (vēdu pilnīgojumu) sākotnēji sauca upanišadas, vēlāk šo jēdzienu attiecināja uz mācību sistēmām, kas izauga no vēdu skaidrojuma. Līdzās upanišadām viena no svarīgākajām vedāntas grāmatām ir Bhagavadgīta.

Hinduisma terminoloģija
Dievības:

Dēvī | Višnu | Ganēša | Šiva | Krišna | Brahmans | Ātmans | Brahma | Indra | Agni | Rāma | Sarasvatī

Hindu raksti:

Vēdas | Vēdānta | Upanišadas | Mahābhārata | Rāmājana | Dēvī Mahātmja | Bhāgavata Purāna | Šrī Čaitanja Čaritāmrita | Bhagavadgīta | Rigvēda | Sāmavēda | Atharvavēda | Jadžurvēda | Jogas Sūtras | Purānas

Filosofijas un jogas:

Pūrva mīmāmsa | Utara mīmāmsa | Dvaita | Advaita | Višištādvaita | Bhakti joga | Rādža joga | Karma joga | Vēdānta | Sānkhja

Jēdzieni:

Agnihotra | Bhakta | Ahimsa | Guru | Tantra | Vēdisms | Dharma | Reinkarnācija | Karma | Mokša | Mantra | Pūdža | Mūrti | Kīrtana | Ārati | Joga | Padievs | Sādhu | Sādhaka | Samsāra | Kalijuga | Parampara | Jagja | Stotra | Daršana | Sansanga | Džjotiša | Ājurvēda

Guru un svētie:

Rāmakrišna | Svāmī Vivekānanda | Mahātma Gandijs | Patandžali | Ādi Šankara | Rāmānudža | Madhvāčārja | Kungs Čaitanja | Bhaktivēdānta Svāmī

Hindu sektas:

Vaišnavisms | Smārtisms | Šaivisms | Šaktisms | Harē Krišnas kustība | ISKCON

Static Wikipedia (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu