Ēzops
Vikipēdijas raksts
| Sengrieķu literatūra |
 |
| Ēzops |
| Pirmsākumi |
| Homērs - Hēsiods |
| Klasiskais laikmets |
| Dramaturģija: |
| Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns |
| Dzeja: |
| Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs |
| Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza: |
| Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds |
| Fabula: |
| Ēzops |
| Hellēnisma laikmets |
| Dramaturģija: |
| Menandrs |
| Dzeja: |
| Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts |
| Romas laikmets |
| Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs |
| Skat. arī |
| Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki |
Ēzops (Αἴσωπος, dzīvojis, iespējams, 6.gs. p.m.ē.) bija sengrieķu fabulists, viņš tradicionāli tiek uzskatīts par fabulas žanra aizsācēju. Saskaņā ar leģendu, Ēzops bijis vergs, tomēr nekādu drošu ziņu par Ēzopa dzīvi nav. Jau antīkajā pasaulē par viņa iespējamo dzimšanas vietu izvirzīta Trāķija, Ēģipte, Atēnas, Etiopija, Sama un citas vietas. Ēzopu savos darbos minējuši Aristofāns, Platons, Ksenofonts un Aristotelis. Apvienojot šajos darbos sniegto informāciju, jāsecina, ka Ēzops, iespējams, piederējis kādam Ksantam, kas dzīvojis Samas salā; Ēzops ticis atbrīvots un pēc tam dzīvojis Līdijas valdnieka Krēza galmā, kur ticies ar Solonu. Peisistrāta valdīšanas laikā viņš varbūt viesojies Atēnās. Kā rakstījis grieķu vēsturnieks Hērodots, Ēzops nogalināts Delfos, lai gan viņa nāves iemesls nav nosaukts.
Ēzopa fabulām ir izteikti didaktisks un moralizējošs raksturs, tās ir vienkāršas un lakoniskas.
 Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Ābrams Feldhūns (tulk.). Ēzopa fabulas. – Rīga: Daugava, 2004. ISBN 9984741613
- Sengrieķu literatūras antoloģija. – Rīga: Zvaigzne, 1990. ISBN 5-405-00404-9
