Sēmonīds
Vikipēdijas raksts
Sengrieķu literatūra |
{{{atteels}}} |
{{{paraksts}}} |
Pirmsākumi |
Homērs - Hēsiods |
Klasiskais laikmets |
Dramaturģija: |
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns |
Dzeja: |
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs |
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza: |
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds |
Fabula: |
Ēzops |
Hellēnisma laikmets |
Dramaturģija: |
Menandrs |
Dzeja: |
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts |
Romas laikmets |
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs |
Skat. arī |
Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki |
Sēmonīds (Σημονίδης, dzīvojis ap 7.-6.gs. p.m.ē.) bija sengrieķu dzejnieks. Sēmonīds rakstījis gan jambisko, gan elēģisko dzeju, no viņa darbiem saglabājušies tikai fragmenti. Sēmonīds rakstījis drūma rakstura satīrisku dzeju.
Sēmonīds dzimis Samas salā, taču ap 600.g. p.m.ē. iekšpolitisku apstākļu dēļ pametis Samu un dibinājis Amorgas koloniju kādā no tuvējām Kiklādu salu grupas salām.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Afrodīte mirdzošā tornī... Sengrieķu dzeja. – Rīga: Zinātne, 1994. ISBN 5-7966-0989-0