Simonīds

Vikipēdijas raksts

Sengrieķu literatūra
{{{atteels}}}
{{{paraksts}}}
Pirmsākumi
Homērs - Hēsiods
Klasiskais laikmets
Dramaturģija:
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns
Dzeja:
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza:
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds
Fabula:
Ēzops
Hellēnisma laikmets
Dramaturģija:
Menandrs
Dzeja:
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts
Romas laikmets
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs
Skat. arī
Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki

Simonīds (Σιμωνίδης, * ap 566.-556.g. p.m.ē., † ap 469.-467.g. p.m.ē.) bija sengrieķu dzejnieks. Simonīds rakstījis rakstījis trēnus (sēru dziesmas), epigrammas, epinīkijus, ditirambus, kā arī elēģijas. No Simonīda darbiem saglabājušās dažas elēģijas un epigrammas, kā arī aptuveni 90 dažāda rakstura dzejas fragmentu.

[izmainīt šo sadaļu] Dzīve

Simonīds dzimis aristokrātu ģimenē Keosas salā. Viņa mātes brālis bijis dzejnieks Bakhilīds. Izglītojies Keosā, Simonīds vēlāk daudz uzturējies dažādu valdnieku galmos. Vispirms viņš darbojies Atēnās, kur tolaik valdīja Hiparhs, bet pēc Hiparha nāves viņš dzīvojis Tesālijā - Krannonā un Farsālā. Laikā ap 490.-480.g. p.m.ē., kad notiek karš ar persiešiem, Simonīds atgriezies Atēnās. Šajā laikā viņš bijis tuvs draugs Temistoklam. Hierons I viņu kopā ar Bakhilīdu ielūdzis Sirakūzās, kur viņš saticis arī Pindaru. Simonīds diplomātiskā ceļā novērsis karu starp Hieronu un Akragantas tirānu Tēronu. Dziļi cienīts, Simonīds nomirs ap 468.g. p.m.ē. Akragantā.