Teognīds
Vikipēdijas raksts
| Sengrieķu literatūra |
| {{{atteels}}} |
| {{{paraksts}}} |
| Pirmsākumi |
| Homērs - Hēsiods |
| Klasiskais laikmets |
| Dramaturģija: |
| Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns |
| Dzeja: |
| Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs |
| Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza: |
| Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds |
| Fabula: |
| Ēzops |
| Hellēnisma laikmets |
| Dramaturģija: |
| Menandrs |
| Dzeja: |
| Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts |
| Romas laikmets |
| Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs |
| Skat. arī |
| Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki |
Teognīds (Θέογνις, dzīvojis 6.gs. 2. pusē p.m.ē., dzimis Megarās) bija sengrieķu dzejnieks, rakstījis elēģijas un gnomas. Teognīdam ticis piedēvēts ap 1400 rindu liels elēģiju un gnomu krājums (Corpus Theognideum), kur gan atrodami arī teksti, kuru īstie autori ir Tirtajs, Mimnerms un Solons.
Pats Teognīds rakstījis arī dzīrēm paredzētas gnomas, dzīves pamācības kādam jaunam draugam vārdā Kirns, arī dzeju, kur paudis neapmierinātību ar sociālajām un politiskajām pārmaiņām (Teognīds bijis visai konservatīvs aristokrātijas atbalstītājs), kā arī vispārīgas pārdomas par draudzību, laimi, cilvēka dabu. Viņa darbos redzami arī pederastijas motīvi.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Afrodīte mirdzošā tornī... Sengrieķu dzeja. – Rīga: Zinātne, 1994. ISBN 5-7966-0989-0
- Sengrieķu literatūras antoloģija. – Rīga: Zvaigzne, 1990. ISBN 5-405-00404-9
 Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
