Ksenofans

Vikipēdijas raksts

Sengrieķu literatūra

Ksenofans

Pirmsākumi

Homērs - Hēsiods

Klasiskais laikmets

Dramaturģija:

Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns

Dzeja:

Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs

Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza:

Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds

Fabula:

Ēzops

Hellēnisma laikmets

Dramaturģija:

Menandrs

Dzeja:

Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts

Romas laikmets

Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs

Skat. arī

Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki

Ksenofans (Ξενοφάνης, * ap 570.g. p.m.ē. Kolofonā, † 480.-470.g. p.m.ē.) bija sengrieķu filozofs un dzejnieks, kurš tradicionāli ticis uzskatīts par tā sauktās Eleātu filozofu skolas dibinātāju (mūsdienās šis uzskats tiek apšaubīts). Ksenofons rakstījis elēģijas, eposus, didaktiska un satīriska rakstura dzeju. No viņa darbiem saglabājušies tikai fragmenti. Savā dzejā Ksenofons visai kritiski skatījies uz antropomorfisko sengrieķu reliģiju (viņa paša reliģiskā koncepcija tiek uzskatīta gan par panteistisku, gan pat protomonoteisku).

Ksenofons dzimis Kolofonā, bet ap 545.g. devies trimdā persiešu iebrukuma dēļ un turpmāko dzīvi pavadījis, ceļojot pa dažādām Senās Grieķijas pilsētām.

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

• Afrodīte mirdzošā tornī... Sengrieķu dzeja. – Rīga: Zinātne, 1994. ISBN 5-7966-0989-0