Aleksandrija

Vikipēdijas raksts

الإسكندرية
Al-ʼIskandariya

Iedzīvotāji (2006)

3 865 502 ([1])
4 320 129 (aglom.)

Dibināta

ap 334.g p.m.ē.

Muhafazats

Aleksandrijas muhafaza

Mājaslapa

???

Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Category:Alexandria

Skats uz Aleksandriju 1880.g. Senatnīgs zīmējums

Jaunās Aleksandrijas bibliotēkas interjers

Aleksandrija (arābu - الإسكندرية(Al-ʼIskandariya), koptu - Ⲣⲁⲕⲟⲧⲉ (Rakotə), grieķu - Αλεξάνδρεια) - pilsēta Ēģiptē, Vidusjūras krastā. Otrā lielākā Ēģiptes pilsēta un lielākā osta. Vēsturiski nozīmīgs antīkās kultūras un agrīnās kristietības centrs.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Tā tika nodibināta 332.g. p.m.ē., Maķedonijas Aleksandra Ēģiptes karagājiena laikā. Aleksandrs to plānoja kā izcilāko ostu antīkajā pasaulē. Tomēr pasaules vēsturē Aleksandrija iegājusi kā grieķu pasaules zinātnes, mākslas un tirdzniecības centrs. Aleksandrija kļuva arī par vienu no internacionālākajām, daudzvalodu antīkās pasaules pilsētām. Tās lielākās iedzīvotāju grupas bija grieķi, ēģiptieši (maķedonieši), ebreji.

Uz Farosas salas Nīlas deltā drīz tika uzbūvēts viens no septiņiem "pasaules brīnumiem" - slavenā Farosas bāka.

Drīz pēc nodibināšanas, pateicoties Maķedonijas Aleksandra piekoptajai integrācijas politikai, Aleksandrijā no visām viņa impērijas malām sāk ieplūst imigranti un pilsētas iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga līdz apmēram 300'000.

Pēc Aleksandra nāves, Ptolemaju valdīšanas laikā Aleksandrijā tika uzbūvēta arī lielākā antīkajā pasaulē bibliotēka, kur sējumu skaits sasniedza gandrīz 500 000. Diemžēl vēlāko gadsimtu laikā bibliotēka tika nolaista, līdz beidzot tā tika pilnīgi iznīcināta. Arī pašai pilsētai neklājās vieglāk. Apspiežot ebreju sacelšanos 116.g. romieši pilnīgi iznīcināja ebreju iedzīvotājus šajā pilsētā un nopostīja lielu tās daļu. Aleksandrija zaudēja savu nozīmi arī pēc Konstantinopoles, kā galvenās Austrumu metropoles nostiprināšanās, it sevišķi pēc Romas impērijas sadalīšanās divās daļās.

Pavisam provinciāla Aleksandrija kļuva pēc atkārtotas tās nopostīšanas musulmaņu invāzijas rezultātā 638.g. un 646.g. Savukārt Kairas attīstības sākums pēc 968.g., kad tika atklāta satiksme ar Indiju, atņēma Aleksandrijai arī ievērojamu daļu tirdzniecības centra funkciju.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Aleksandrijā dzimuši:

Abass II (عباس حلمي باشا (Abbas II), 1874-1944) - valdnieks
Apiāns (Αππιανος, ap95-165) - vēsturnieks
Atanāsijs Lielais (298-373) - bīskaps
Dodi al Fajeds (Dodi Al-Fayed, 1955-1997) - uzņēmējs
Hipātija (Υπατία, 370-415) - filozofe
Ēriks Hobsbaums (Eric Hobsbawm, 1917-) - angļu vēsturnieks
Konstantīns Kavafiss (Κωνσταντίνος Καβάφης, 1863-1933) - grieķu dzejnieks
Kleopatra VII (Kleopatra VII, 69pmē-30pmē) - valdniece
Rūdolfs Hess (Rudolf Hess, 1894-1987) - nacists
Filipo Tomazo Marineti (Filippo Tommaso Marinetti, 1876-1944) - itāliešu mākslinieks
Gamals Abdels Nasers (جمال عبد الناصر (Jamal Abd al-Naser), 1918-1970) - arābu politiķis
Origēns (Ωριγένης/Origenes, 185—254) - teologs
Paposs (Πάππος ὁ Ἀλεξανδρεύς, III gs.) - matemātiķis
Demiss Rusoss (Demis Roussos, 1946-) - dziedātājs
Jusefs Šahins ( يوسف شاهين (Youssef Chahine), 1926-) - kinorežisors
Omārs Šarifs (Omar Sharif, 1932-) - aktieris
Džuzepe Ungareti (Giuseppe Ungaretti, 1888-1970) - itāliešu dzejnieks