Hromosoma
Vikipēdijas raksts
Hromosoma ir šūnas kodola pašreproducējoša pavedienveida struktūra, kurā ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija. Šūnas dalīšanās laikā hromosomas likumsakarīgi sadalās pa meitšūnām. Hromosomas sastāv no DNS, kas ieslēgta galvenokārt histonu tipa olbaltumvielu apvalkā.
Dzimumhromosomas ir dažāda dzimuma pārstāvju atšķirīgās hromosomas.
Homoloģiskās hromosomas ir sugas strukturāli un morfoloģiski identiskās hromosomas ar vienādu gēnu izvietojumu. Mejozē starp homoloģiskajām hromosomām notiek konjugācija.
X hromosoma nosaka dzimuma atšķirības. Sievietēm ir divas X hromosomas, vīriešiem — viena X un viena Y hromosoma.
Ja vienā no sievietes X hromosomu gēniem ir kāds defekts, to kompensē tā paša gēna normālā versija otrajā hromosomā. Pastāv pavisam niecīga varbūtība, ka abās hromosomās būs gēni ar defektiem.
Savukārt vīriešiem šādu rezervju nav, jo X hromosoma satur 1098 gēnus, kamēr Y hromosoma — tikai 78 gēnus, turklāt tikai daļai no tiem ir kopijas X hromosomā. Tādējādi sievietēm ir vismaz par 1000 gēniem vairāk nekā vīriešiem, kas padara viņas izturīgākas pret slimībām.
Hromosomas ir ļoti tievi un gari pavedieni, kas katrs atsevišķi saskatāmi tikai elektronmikroskopā (gaismas mikroskopā tās visas kopā redz kā blīvas kodola vielas piciņas - hromatīnu). Kodola dalīšanās laikā hromosomas savijas spirālē, kļūst īsas, resnas un ir saskatāmas gaismas mikroskopā.
