Kumols
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums (triviālais, IUPAC) | kumols, izopropilbenzols |
| Ķīmiskā formula | C6H5CH(CH3)2 |
| Molmasa | 120,19 g/mol |
| Blīvums | 862 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | -96°C |
| Viršanas temperatūra | 152°C |
Kumols, jeb izopropilbenzols (C6H5CH(CH3)2) ir aromātisks ogļūdeņradis. Tas ir bezkrāsains, degošs šķidrums. Tas ir sastopams naftā un degvielās, taču rūpnieciski kumolu ražo no benzola un propēna. Kumols ir galvenā fenola un acetona izejviela.
[izmainīt šo sadaļu] Kumola metode
Kumola metodi fenola un acetona ražošanai 1942. gadā izstrādājis latviešu ķīmiķis Rūdolfs Ūdris kopīgi ar krievu zinātniekiem un tehnologiem B. D. Kružalovu un P. G. Sergejevu (metode tika radīta padomju Krievijā, čekas cietuma laboratorijā. Talantīgā ķīmiķa liktenis bija traģisks). Kumola metodi sauc arī par Ūdra - Sergejeva metodi. Akadēmiķis N.Zeļinskis metodes atklāšanu nosauca par "jauna loga izciršanu" organiskajā ķīmijā. Metode pamatojas uz kumola hidroperoksīda sadalīšanos sērskābes klātienē 50–60 °С temperatūrā līdz fenolam un acetonam ar ļoti labu iznākumu un gandrīz bez blakusproduktiem. Procesu realizē trijās stadijās:
- Pirmajā stadijā benzolu alkilē ar propilēnu līdz kumolam.
C6H6 + CH3CH=CH2 → C6H5CH(CH3)2
- Pēc tam kumolu oksidē ar skābekli sārmainā vidē 130°C temperatūrā līdz kumola hidroperoksīdam (kumilhidroperoksīdam).
C6H5CH(CH3)2 + O2 → C6H5C(CH3)2OOH
- To hidrolizējot skābā vidē, rodas fenols un acetons.
C6H5C(CH3)2OOH → C6H5OH + (CH3)2C=O
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Latvijas Vēstnesis - Ķīmiķis, zinātnieks, leģenda Rūdolfs Ūdris. (latviešu val.)
