Fenols
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums | Fenols |
| Ķīmiskā formula | C6H5OH |
| Molmasa | 94,11 g/mol |
| Blīvums | 1070 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 40,5°C |
| Viršanas temperatūra | 181,7°C |
Fenols (karbolskābe) (C6H5OH) tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela. Oksidējoties ar gaisa skābekli, fenola kristāli paliek sarkanīgi. Fenols ož pēc guaša krāsām. Ar vārdu fenols apzīmē arī citus organiskos savienojumus, kur hidroksilgrupa ir tieši saistīta ar aromātisko gredzenu (aromātiskie spirti). Fenols ir vienkāršākais fenols.
Fenols daļēji šķīst ūdenī un ir vāja skābe (bet stiprāks nekā alifātiskie spirti). Tas, atšķirībā no alifātiskajiem spirtiem, spēj reaģēt ar nātrija hidroksīdu, veidojot nātrija fenolātu (NaC6H5O).
Fenolu var iegūt, oksidējot kumolu (izopropilbenzols), oksidējot benzoskābi vai benzolu, vai arī hidrolizējot hlorbenzolu. Fenols ir arī sastopams akmeņogļu darvā.
Fenolu lieto par termoreaktīvo polimēru izejvielu (fenolformaldehīda plastmasām). Nitrējot fenolu, var iegūt 2,4,6-trinitrofenolu (pikrīnskābi). Fenolu (hidroksibenzolu) agrāk lietoja par antiseptiķi, taču mūsdienās šādiem mērķiem vairāk lieto aizvietotos fenolus, jo tie ir efektīvāki. Fenols ir arī vairāku bioloģiski aktīvo vielu sākotnējā izejviela (acetilsalicilskābe, herbicīdi).
