Libāna
Vikipēdijas raksts
|
|||||
![]() |
|||||
Valsts valoda | arābu valoda, franču valoda |
||||
Galvaspilsēta | Beirūta | ||||
Lielākās pilsētas | Beirūta Tripole Saīda |
||||
Prezidents | Emīls Lahuds | ||||
Premjerministrs | Fajads Sinjora | ||||
Platība | 10,452 km² | ||||
Iedzīvotāju skaits - Kopā (2003) - blīvums |
3 727 703 358/km² |
||||
Neatkarība | No Francijas 1943.gada 22.novembrī | ||||
Valūta | Libānas mārciņa/LBP | ||||
Laika zona | UTC +2 | ||||
Valsts himna | Koullouna Lilouataan Lil Oula Lil Alam | ||||
Interneta domēns | .LB | ||||
Starptautiskais tālsarunu kods | +961 |
Libāna (arābu valodā: لبنان ), oficiāli Libānas Republika (arābu valodā: الجمهورية اللبنانية ), ir neliela, lielākoties kalnota valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos. Ziemeļos Libāna robežojas ar Sīriju und dienvidos ar Izraēlu. Saistībā ar reliģisko daudzveidību, Libānā sastopama īpaša politiskā sistēma, pazīstama kā konfesionālisms, kas paredzēta tam, lai visas reliģijas tiktu vienādi respektētas.
Līdz Libānas pilsoņu karam (1975-1990), valsts pastāvēja mierā un labklājībā, ko sekmēja tūrisms, agrārā kultūra und banku sistēma. To uzskatīja par arābu valstu banku galvaspilsētu un tā bija plaši pazīstama kā 'Tuvo Austrumu Šveice' saistībā ar tās finansiālo varu. Libāna piesaistīja lielu skaitu tūristu, jo tās galvaspilsēta Beirūta tika bieži dēvēta par 'Tuvo Austrumu Parīzi'.
Tiklīdz karš bija beidzies, tika veikti plaši pasākumi, lai atmodinātu ekonomiku un atjaunotu nacionālo infrastruktūru. Līdz 2006. gadam visā valstī tika sasniegti vērā ņemami panākumi, gandrīz tika pabeigta Beirūtas rekonstrukcija un liels skaits tūristu plūda uz Libānas atpūtas centriem. Taču, 2006. gadā uzliesmojušais Izraēlas-Libānas konflikts sasniedza Libānas iedzīvotājus un izraisīja milzīgus militāros zaudējumus, kā arī plašus zaudējumus civilajai infrastruktūrai un masveida iedzīvotāju pārvietošanos sākot ar 12.jūliju līdz 14.augustam 2006., kad iestājās pamiers. Sākot ar 2006.gada septembri Libānas valdība ir uzsākusi izmaksāt iedzīvotājiem kompensācijas, lai atjaunotu Izraēlas militāristu uzbrukumos sagrautos īpašumus Beirūtā, Tirē un daudzos citos ciemos Libānas dienvidos.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Etimoloģija
Vārds 'Libāna' (ir standart arābu valodas vārds; "Lebnan" vai "Lebnèn" vietējā dialektā) cēlies no semītu saknes 'LBN', kas ir saistīts ar daudzām citām tuvām nozīmēm dažādās valodās,kā, piemēram, balts un piens.[1] Tas ir arī kā cieņa sniegotajam Libānas kalnam.[2] Šis vārds ir pieminēts trijās no divpadsmit eposa Gilgamešs(2900 BC) plāksnēm, Elbas bibliotēkas tekstos(2400 BC) un Bībelē.[2]
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija un klimats
Skatīt Libānas ģeogrāfija.
Tuvo Austrumu valsts Libāna robežojas ar Vidusjūru ar 225km garu krasta līniju, kā arī ar Sīriju uz austrumiem un ziemeļiem un Izraēlu uz dienvidiem. Libānas-Sīrijas robeža ir 375km gara un robeža starp Libānu un Izraēlu 79km. Robeža ar Izraēlas okupēto Golana augstieni Sīrijā vēl tiek apspriesta mazā areālā, kuru dēvē par 'Sheeba Farm', robežu līdz šim ir nospraudusi ANO[3]. (skatīt Zilo Līniju). Libānas kopējā platība 10,452 km² (4,035 mi²), pasaules lielāko valstu sarakstā tā atrodas 178.vietā [4]. Lielāko daļu aizņem kalnoti apgabali [5], izņemot šauro krasta līniju Bekā ielejā (angļu valodā- Beqaa Valley), kas ir neatņemama Libānas lauksaimniecības sastāvdaļa.
Libānā valda mērens Vidusjūras klimats. Piekrastes rajonos ziemas lielākoties ir ausktas un lietainas, kamēr vasaras ir karstas un valgas. Augstākos apgabalos temperatūra nokrītas zem 0°C un ziemas laikā ar biežu(dažreiz smagu)sniegu; toties vasaras ir siltas un sausas [6]. Lai gan lielāko daļu Libānas sasniedz relatīvi liels daudzums nokrišņu(salīdzinot ar sauso klimatu), tomēr daži apgabali ziemeļ-austrumu Libānā saņem tikai nelielu daudzumu lietus. Tas saistīts ar faktu, ka augstie kalni rietumos bloķē lietus mākoņu pārvietošanos, kurus atnesuši Vidusjūras vēji [7].
Ciedru meži El-arzā(angļu valodā: 'El-Arz') atrodas 2,883 pēdas virs jūras līmeņa. Antīkajos laikos Libānā audzēja plaša mēroga ciedru koka mežus, kuri tagad kalpo kā valsts nacionālais simbols [8]. Tomēr gadsimtu tirgošanās ar ciedru kokiem, kurus izmantoja flotes kuģu būvniecībai, un mežu atjaunināšanas trūkums ir izsmēlis Libānas reiz plaukstošos ciedru koku mežus [8].
[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums
Skatīt Libānas guverneriāti un Libānas rajoni.
Libāna ir iedalīta sešos guverneriātos (mohaafazaat, arābu valodā: محافظات; vienskaitlī- mohafazah, arābu valodā: محافظة), kuri ir sadalīti turpmākos divdesmit piecos rajonos(aqdya; viesnkaitlī: qadaa). Arī paši rajoni ir iedalīti vairākās municipalitātēs, kuras katra aptver pilsētu un ciemu grupu[9]. Guverneriāti un to rajoni:
Beirūtas Guverneriāts
Šis guveneriāts nav dalīts, jo sastāv tikai no pilsētas Beirūta. |
Nabatiyeh Guverneriāts (Jabal Amel) - 4 rajoni
|
Beqaa Guverneriāts - 5 rajoni
|
Ziemeļu Guverneriāts (al-Shamal) - 7 rajoni
|
Libānas Kalna Guverneriāts (Jabal Lubnan) - 6 rajoni
|
Dienvidu Guverneriāts (al-Janoub) - 3 rajoni
|
[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija
[izmainīt šo sadaļu] Libānas personības
Skatīt Libānas personības
Libānieši gan Libānā, gan citviet uz Pasaules ir veikuši nozīmīgas pārmaiņas Libānai un visai cilvēcei. Libānas personību saraksts sasummē pasaulē un Libānā pazīstamas personības ar libāniešu izcelsmi.
[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija
Skatīt Libānas demogrāfija
Nav veikta neviena oficiāla skaitīšana kopš 1932.gada, atspoguļojot politisko jūtīguma līdzsvaru Libānā saistībā ar konfesijām (reliģijām).[10] Ir izsecināts, ka 40% ir kristieši (lielākoties 'Maronites', Grieķu pareizticīgie, Armēņu apustuliskie, Melkites Grieķu katoļi, Chaldean katoļi ), 35% ir šiītu musulmaņi, 21% ir sunnītu musulmaņi un 5% ir druīdi [11]. Neliels skaits ebreju dzīvo Beirūtas centrā, kā arī pilsētāsByblos un Bhamdoun. Libānā mīt arī kurdi (saukti arī par Mhallami vai Mardinli), pēc aprēķiniem apmēram 75,000 un 100,000. kurus arī uzskata par daļu no sunnītiem.[12]
2006.gada jūlijā tika aprēķināts, ka Libānas iedzīvotāju skaits ir ap 3,874miljoni.[11] Bet ir apmēram 16miljoni libāniešu izkaisīti visapkārt pa Pasauli-Brazīlijā pēc statistikas mīt visvairāk libāniešu-ārzemnieku.[13] kā arī Argentīnā, Austrālijā, Kanādā, Kolumbijā, Francijā, Lielbritānijā, Meksikā, Venecuēlā un ASV.
Kopskaitā 394,532 palestīnieši, patvēruma un labi atalgota darba meklētāji, ir reģistrējušies Libānā caur ANO kopš 1948.gada[14] Valdības pieņemtie likumi ir noteikuši, ka šiem palestīniešiem nav atļauts iegādāties īpašumus Libānā [15] un svarīgākais, kopš 2005.gada 7.jūlija palestīniešiem Libānā ir aizliegts nodarboties ar 72 profesijām.[16]
Libānas pilsētu iedzīvotāji ir populāri ar savu mārketinga iniciatīvu.[17] Protams tas saistīts ar to, ka laika gaitā daudzie migranti paplašinājuši komercdarbību.[18] Libānā lielākā daļa iedzīvotāju ir augsti izglītota, kas proporcionāli ir pat vairāk kā daudzās Eiropas valstīs un visvairāk salīdzinot ar arābu valstīm.[19]
[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika
Skatīt Libānas ekonomija
[izmainīt šo sadaļu] Ekonomijas sektori
[izmainīt šo sadaļu] Lauksaimniecība
Arābu līga | ![]() |
---|---|
Alžīrija | Apvienotie Arābu Emirāti | Bahreina | Džibuti | Ēģipte | Irāka | Jemena | Jordānija | Katara | Kuveita | Libāna | Komoru salas | Maroka | Mauritānija | Omāna | Saūda Arābija | Sīrija | Somālija | Sudāna | Tunisija | |
Teritorijas: Palestīna |