Sarkanrīklīte

Vikipēdijas raksts

Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir mazs Zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) un Mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns. Senāk šo putnu pieskaitīja pie meža strazda (Turdus merula, L.) apakšdzimtas. Pašreiz izdala astoņas pasugas, no kurām Latvijā mitinās — Erithacus rubecula rubecula.

Sarkanrīklīte koka zarā

Satura rādītājs

1 Sarkanrīklītes izskats un raksturīgās pazīmes
2 Sarkanrīklītes izplatība
3 Putna ligzdošana
4 Putna barības meklējumi
5 Sarkanrīklītes dziesma
6 Sarkanrīklīte uz pastkartēm
7 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Sarkanrīklītes izskats un raksturīgās pazīmes

Augumā sarkanrīklīte ir 12,5-16 cm gara un 16-18 gramus smaga, kuras galvenā pazīme, protams, ir oranži sārtais apspalvojums rīkles daļā un galvas priekšpusē.

Kad jaundzimušie putni pamet ligzdu, to apspalvojums ir brūns, un trūkst sārtās krūtiņas. Aptuveni 2-3 mēnešus pēc tam, kad mazie putni pametuši ligzdu, tiem iekrāsojas sārtas spalvas pie rīklītes, un vēl pēc apmēram 2-3 mēnešiem sārtais plankums jau izpleties tik liels, kāds tas ir pieaugušam putnam.

Par spīti savam nelielajam augumam, sarkanrīklīte pazīstama kā ļoti drosmīgs, bet kašķīgs putniņš.

NB! Nesajaukt ar sarkankrūtīti jeb svilpi (Pyrrhula pyrrhula, L.) no Žubīšu dzimtas (Fringillidae).

[izmainīt šo sadaļu] Sarkanrīklītes izplatība

Nelielais putiņš Latvijā bieži ligzdo, caurceļo un mājo (nelielā skaitā ziemo). Sarkanrīklīte sastopama viscaur Eiropā (tādēļ arī angliskais nosaukums — “European robin”), izņemot Islandi.

Latvijā putns mitinās jauktos, kā arī lapu koku mežos. Ziemas laikā nereti sastopama cilvēku mājokļu tuvumā, kur tā cer saņemt barību.

Arī vasaras laikā sarkanrīklīti var nereti manīt piemājas dārzos, it īpaši tikko uzraktas augsnes tuvumā, kur tā meklēs tārpus un citu “kustīgu” barību. Dažkārt sarkanrīklīte, cerībā vieglāk tikt pie svaigas, “tikko uzraktas” barības nebīsies tuvoties pat lieliem meža zvēriem, kā piemēram, mežacūkai.

[izmainīt šo sadaļu] Putna ligzdošana

Ligzas putni būvē starp koku saknēm un celmos, dažādās plaisās, alās, caurumos un pat tādos mākslīgos veidojumos, kā, piemēram, vecs, saplīsis alumīnija katls.

[izmainīt šo sadaļu] Putna barības meklējumi

Putns pārtiek galvenokārt no kukaiņiem, arī sēklām un ogām.

Kad pienāk ziema, sarkanrīklītes mātīte pavirzās nostāk no vasaras ligzdošanas vietas un atrod teritoriju, kur šai aukstajā gadalaikā vieglāk sameklēt barību, turpretim tēviņš paliek “vecajā” vietā augu gadu.

[izmainīt šo sadaļu] Sarkanrīklītes dziesma

Vairošanās sezonā sarkanrīklītes pogošana līdzinās flautas skaņām. Sarkanrīklīte bieži dzied vēlu vakarā un citkārt arī naktī, tādēļ dažkārt tās dziesma tiek jaukta ar lakstīgalas dziedājumu. Gan putnu mātītes, gan tēviņi dzied arī ziemas laikā, kad abi mīt šķirtās teritorijās. Tad viņu dziesma skan žēlabaināk.

Fotogrāfijas

Sarkanrīklīte

Jauna sarkanrīklīte

Zīmējumi

Īru pastmarka, 1997

[izmainīt šo sadaļu] Sarkanrīklīte uz pastkartēm

Sarkanrīklīte sastopama arī latviešu un citu tautu folklorā — pasakās, dzejoļos un ticējumos. Daudz nostāstu atrodams par to, kā putniņš ticis pie sarkanās rīkles daļas. Ap Ziemsvētku laiku sarkanrīklītes attēls bieži parādās uz apsveikumu kartiņām, pastkartēm un pastmarkām.