Vektorgrafika

Vikipēdijas raksts

Vektorgrafika ir ģeometrisko pamatelementu - punktu, nogriežņu, līkņu un daudzstūru lietošana, lai attēlotu zīmējumus datorgrafikā.

[izmainīt šo sadaļu] Pārskats

Visi mūsdienu modernie datoru ekrāni pārveido vektoru attēlu reprezentācijas rastr grafikā. Rastra attēls, saturot noteiktu vērtību katram pikselim, kas attēlots ekrānā, tiek saglabāts atmiņā.

Skaitļošanas tehniku pirmssākumos (1950.-1980. gadam) tika izmantota pavisam cita demonstrēšanas metode - vektorgrafikas sistēma. Šajās sistēmās tika virzīts elektronu stars no katodstaru lampas|CRT monitora, lai tieši skicētu nepieciešamos objektus, nogriezni pa nogriezni, kamēr pārējā ekrāna daļa palika neizgaismota (melna). Šis process tika atkārtots vairākas reizes sekundē, lai sasniegtu nemirgojošu, vai gandrīz neņirbošu attēlu. Šīs sistēmas atļāva attēlot ļoti augstas izšķirtspējas līniju bildes un kustīgus attēlus, neizmantojot neiedomājami lielos apjomus atmiņas, kādi būtu bijuši vajadzīgi tādas pašas izšķirtspējas rastra sistēmai. Šie uz vektoriem bāzētie monitori bija arī pazīstami kā X-Y ekrāni.

Vektorizēšana ir labs līdzeklis nevajadzīgo detaļu noņemšanai no fotogrāfijas. (Atēli tika pārkonvertēti JPEG formātā attēlošanas nolūkiem.)

Orģinālā fotogrāfija.

Pārveidota vektorgrafikā.

Jēdziens vektorgrafika ir glvenokārt pielietots mūsdienās sakarā ar divu dimensiju datorgrafiku. Tas ir viens no vairākiem paņēmieniem, ko var izmantot mākslinieks, lai izveidotu attēlu rastra displejā. Citi paņēmieni iekļauj sevī tekstu, multividi un 3D renderēšanu. Virtuāli visa modernā 3D renderēšana tiek paveikta izmantojot 2D vektorgrafikas paņēmienus. Tehniskajos zīmējumos ploteri joprojām zīmē vektorus tieši uz papīra.