Ļubļina
Vikipēdijas raksts
Ļubļina - pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistes centrs Biščicas upes krastos. Viduslaikos nozīmīgs Polijas-Lietuvas tirdzniecības centrs un ebreju izglītības centrs (pilsētas iesauka - ebreju Oksforda ).
|
|||
| Ļubļinas satelītattēls | |||
| Iedzīvotāji (2005) | 360 044 | ||
| Pilsēta | no 1317.g | ||
| Vojevodiste | Ļubļinas | ||
| Mājaslapa | www.um.lublin.pl/pl/ | ||
Hronoloģija:
- 1198.gads - Ļubļina pirmoreiz pieminēta rakstos.
- 13.gs - pilsēta piedzīvo vairākkārtējus uzbrukumus (tatāru, rusīnu, jātvingu, lietuviešu). Vairākas reizes tā tiek nopostīta.
- 1317.gads - Ļubļina iegūst pilsētas tiesības.
- 1341.gads - Kazimirs Lielais uzceļ mūra pili un aizsargmūri ap pilsētu.
- 1392.gads - Vladislavs Jagello piešķir pilsētai nozīmīgas tirdzniecības privilēģijas. Tā kļūst par centru tirdzniecībai starp Poliju un Lietuvu.
- 15-16.gs - Ļubļinā notiek lielākie gadatirgi Polijas un Lietuvas valstī.
- 1569.gada 26.jūnijs - tiek noslēgta Ļubļinas ūnija, Polijas un Lietuvas personālūnija tiek pārveidota par federāciju - Žečpospolitu (Rzeczpospolita Obojga Narodów).
- no 1567.gada - roša ješiva studijas Ļubļinā juridiski tiek pielīdzinātas citām tā laika universitātēm. Ebreji no visas Eiropas brauc uz Ļubļinu studēt Talmudu un Kabalu.
- no 1580.gada līdz 1764.gadam - Ļubļinā regulāri tiek sasaukti t.s. ebreju seimi.
- 17.gs - pēc t.s. Plūdiem pilsētas izaugsme apstājas.
- 1795.gads - Trešā Polijas dalīšana - Ļubļina nokļūst Austrijas impērijā.
- no 1809.gada - Varšavas hercogistē.
- no 1815.gada - Kongresa Polijā.
- 1915.gads - pilsētu ieņem vācu karaspēks.
- 1918.gads - kādu laiku Ļubļinā darbojas pirmā neatkarīgās Polijas valdība.
- starpkaru laiks - 40% no Ļubļinas iedzīvotājiem ir ebreji. Tiek nodibināta pirmā lidmašīnu ražotne Polijā.
- no 1939.gads līdz 1944.gadam - Ļubļina ir ģenerālgubernatūras (Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete) sastāvā. Operācijas "Reinhards" galvenā bāze. Netālu no pilsētas tiek izveidota Maidanekas nāves nometne.
- 1944.gads - pilsētu ieņem Padomju armija. Līdz 1945.gada janvārim tā ir Polijas galvaspilsēta.
- pēckara gadi - Ļubļina strauji aug. Tiek nodibināta liela autorūpnīca (mikroautobusi "Zuk").
- 1980.gada jūlijs - visā Ļubļinas apkārtnē sākas masveida streiki, kas tālākā attīstībā noved pie arodbiedrības "Solidarnošč" izveides.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Ļubļinā dzimuši:
- Boļeslavs Beruts (1892–1956) - politiķis
|
|
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
