Jupiters (planēta)

Vikipēdijas raksts

Planēta Jupiters

Jupiters ir piektā planēta no saules un pieskaitāms pie gāzes gigantiem tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

[izmainīt šo sadaļu] Vispārīga informācija

Jupiters parasti ir ceturtais spožākais ojekties pie debesīm (aiz Saules, Mēness un Venēras); lai gan dažkārt Marss var pārspēt Jupiteru spožumā (tas gan notiek tikai opozīcijas laikā.

Aptuvens Zemes izmēru salīdzinājums ar Jupiteru, un tā Lielo sarkano plankumu

Jupiters ir 2.5 reizes masīvāks par visām pārējām Saules sistēmas planētām kopā ņemot, tā masa ir tik liela, ka baricentrs starp Sauli un Jupiteru atrodas virs Saules virsmas (1.068 Saules rādiusi no Saules centra).

Tā masa ir 318 x lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā. Ja Jupiters būtu vēl aptuveni 10 x lielāks, tad dzīļu temperatūra būtu piemērota kodolu sintēzes procesiem. Diezgan dabiski, ka lielā Jupitera gravitācija ir lielā mērā ietekmējusi Saules sistēmas izveides procesus: : lielākajai daļai planētu orbītas atrodas tuvāk Jupitera orbitālajai plaknei nekā Saules ekvatoriālajai plaknei (Merkurs ir vienīgā planēta kuras orbitālā nobīde ir tuvāk Saules ekvatoram), lielākā daļa no īsā perioda komētām pieder pie Jupitera grupas (pateicoties gan Jupitera masai gan orbitālajam ātrumam), Kirkvuda sprauga asteroīdu joslā ir radusies pateicoties pamatā Jupiteram, un pat tiek domāts, ka Jupiters ir bijis atbildīgs par agrīno asteroīdu triecieniem iekšējai Saules sitēmai pirms aptuveni 3,8 - 4 miljardiem gadu. Virsmas temperatūra ir ap -130^oC (140 K). Jupiteram ir spēcīgs magnētiskais lauks. Ārējā gāzveida sfēra (atmosfēra?) sastāda 2 % no Jupitera radiusa, satur 77 % H un 20 % He, pārējais amonjaks un metāns. Dziļāk viela paliek blīvāka, zināmā mērā līdzinoties šķidrumam (attālumi starp molekulām ir tuvi pašu molekulu izmēriem), bet bez robežvirsmas ar atmosfēru; šī sfēra aizņem 22 % no planētas radiusa, bet apmēram pusi no tā - metālizētā ūdeņraža sfēra, kura rada spēcīgo planētas magnētisko lauku. Dzelzs-silikātu kodols aizņem 1/4 daļu no Jupitera radiusa, tā temperatūra sasniedz 25000 K, spiediens 5 milj.MPa. Daži speciālisti turpretī uzskata, ka Jupiteram dzelzs-silikātu kodola vispār nav. Jupiters uzskatāms par kaut ko vidēju starp pundurzvaigznīti un Zemes tipa planētām.

[izmainīt šo sadaļu] Pavadoņi

Jupiteram ir virkne dabisko pavadoņu. Pirmos četrus Jupitera pavadoņus atklāja jau 1610. gadā Galileo Galilejs. Starpplanētu kosmiskās zondes atklāja arī Jupitera gredzenu sistēmu, līdzīgu tai, kāda ir ap Saturnu, tikai mazāku.

Saules sistēma
Planētas: Merkurs - Venēra - Zeme - Marss - Jupiters - Saturns - Urāns - Neptūns
Pundurplanētas: Cerera - Plutons - 2003 UB313
Citi objekti: Asteroīdu josla - Komētas - Kuipera josla - Orta mākonis - Saule