Latvijas PSR
Vikipēdijas raksts
|
|||
 |
|||
| Rašanās | 1940.gada 21.jūlijā, Latvijas Republikai zaudējot neatkarību. | ||
| Beigas | 1991.gada 21.augustā, atjaunojoties Latvijas Republikai | ||
| Valsts iekārta | vienpartijas diktatūra līdz 1989. g., vēlāk - pāreja uz parlamentāro republiku | ||
| Galvaspilsēta | Rīga | ||
| Vadītājs | LKP CK pirmais sekretārs | ||
| Neatkarība | Pieņemot likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" 1991. gada 21. augustā | ||
| Valūta | PSRS rublis | ||
| Laika zona | UTC +3 | ||
Latvijas PSR bija padomju republika un Padomju Savienības sastāvdaļa no 1940. līdz 1991. gadam.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Valsts iekārta
Pirmā Latvijas PSR Konstitūcija bija pieņemta 1940. g. pēc Krievijas PFSR Konstitūcijas parauga. Pēc konstutūcijas politiskās varas struktūras pamatā bija Darbaļaužu deputātu padomes, kuras 1978. g. Konstitūcijā tika pārdēvētas par Tautas deputātu padomēm. Faktiski politisko vadību veica vienīgā (līdz 1990. g.) atļautā partija - Latvijas Komunistiskā partija - PSKP sastāvdaļa.
Izpildvaru īstenoja Ministru padome, tai pakļautās iestādes un teritoriālo padomju izpildkomitejas.
Faktiski gandrīz visa Latvijas PSR suverenitāte bija nodota PSRS institūcijām.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Izveide un inkorporācija PSRS sastāvā
1939. g. augustā PSRS un Vācija ar Molotova-Ribentropa paktu sadalīja ietekmes sfēras Eiropā, Latvijai nonākot padomju ietekmes sfērā. Sākoties Otrajam pasaules karam, Anglijas un Francijas atbalsts Latvijas neatkarībai mazinājās, un oktobrī PSRS piespieda Latviju ielaist Sarkanās armijas kontingentu vairākās karabāzēs.
1940. g. jūnijā PSRS izvirzīja Latvijas Republikai ultimātu, prasot ielaist valstī padomju karaspēka papildu kontingentu un izveidot pret PSRS lojālu valdību. Latvijas autoritārais vadītājs Kārlis Ulmanis 17. jūnijā pakļāvās šīm prasībām.
Tika izveidota tā saucamā Tautas valdība A. Kirhenšteina vadībā, kas organizēja Saeimas vēlēšanas 14.-15. jūlijā. Vēlēšanās bija atļauts piedalīties tikai vienam sarakstam katrā apgabalā - Darba tautas blokam, kuru formāli vadīja no pagrīdes izgājusī LKP, bet faktiski PSRS caur savu vēstniecību. 1940. g. 21. jūlijā jaunievēlētā t. s. Tautas Saeima pasludināja padomju varas atjaunošanu Latvijā un nolēma lūgt Latvijas uzņemšanu PSRS sastāvā.
[izmainīt šo sadaļu] 1940.-1941. g.
1940. g. 5. augustā Latvijas PSR tika uzņemta PSRS sastāvā. Valstī notika straujas pārmaiņas, sevišķi ekonomikā. Pilsētās noritēja masveida uzņēmumu un namīpašumu nacionalizācija, laukos - agrārā reforma par labu bezzemniekiem un sīkgruntniekiem.
1941. g. jūnijā vidū aptuveni 15 tūkstoši iedzīvotāju bez tiesas no Latvijas tika deportēti uz PSRS austrumu apgabaliem.
[izmainīt šo sadaļu] 1941.-1944. g.
1941. g. jūnijā-jūlijā Vācijas karaspēks ieņēma Latvijas teritoriju. Latvijas PSR vadība līdz 1944. g. darbojās Krievijā, tās piekritēji Latvijā pagrīdē un partizānu rindās cīnījās pret Vācijas varu. 1944.g. jūlijā - 1945. g. maijā, Sarkanajai armijai uzbrūkot, Latvijā tika atjaunota padomju vara.
[izmainīt šo sadaļu] 1944.-1953. g.
1944. gadā ievērojama daļa latviešu tautas- apmēram 200 000, nevēloties dzīvot komunistiskā terora apstākļos, emigrē uz Vāciju un vēlāk uz ASV, Kanādu, Dienviameriku, Austrāliju un citām zemēm. Daudzi no viņiem vēlāk kļūst pazīstami un ievērojami zinātnieki, ārsti, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji mītnes zemes sabiedrībā. Latvijā notiek masveida deportācijas 1949. gadā, uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem un Ziemeļiem tiek deportēti vairāk nekā 40 000 nevainīgu cilvēku.
[izmainīt šo sadaļu] 1953.-1959. g.
"Atkušņa" periods, kas sākās ar Staļina nāvi, pēc Latvijā valdošajiem vēsturnieku uzskatiem, beidzās 1959. g. ar "nacionālkomunistu" sakāvi LKP CK plēnumā.
[izmainīt šo sadaļu] 1959.-1968. g.
[izmainīt šo sadaļu] 1968.-1984. g.
[izmainīt šo sadaļu] 1984.-1988. g.
[izmainīt šo sadaļu] 1988.-1991. g.
1989. gada 23. augusts. “Baltijas ceļš” – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tautas fronšu organizētā demonstrācija pret Ribentropa – Molotova paktu un tā sekām
1991. gada 6.septembris. PSRS Valsts dome pieņem lēmumu par Baltijas valstu neatkarību
[izmainīt šo sadaļu] Saites
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Latvijas Okupācijas muzejs — skats uz LPSR vēsturi
|
|
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to |
| Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) |  |
| Armēnijas PSR | Azerbaidžānas PSR | Baltkrievijas PSR | Gruzijas PSR | Igaunijas PSR | Kazahijas PSR | Kirgīzijas PSR | Krievijas FPSR | Latvijas PSR | Lietuvas PSR | Moldāvijas PSR | Tadžikijas PSR | Turkmēnijas PSR | Ukrainas PSR | Uzbekijas PSR | |
