Piza
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 88 363 ap 190 000 (aglom.) |
||
| Citi nosaukumi | Пиза (krievu) Pisae (latīņu) |
||
| reģions (regione) | Toskāna | ||
| province (province) | Pizas province | ||
| Mājaslapa | www.comune.pisa.it | ||
Piza (itāliešu - Pisa) ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Pizas provinces galvaspilsēta Toskānas reģionā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Pizas vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Pizas pirmsākums
Pizas pirmsākumi ir visai neskaidri. To savos darbos piemin senie vēsturnieki Plīnijs un Strabo. Taču viņu apraksti drīzāk balstās uz nostāstiem vai leģendām, nekā patiesiem faktiem vai aculiecinieku liecībām. Tomēr nav šaubu, ka pilsēta sākusi veidoties vēl pirms romiešu laikiem. Iespējams, ka sākotnēji tā bijusi kāda senu jūrasbraucēju apmetne, kura varēja atrasties pašreizējā pilsētas vecajā centrā. Tam gan pretī runā tas, ka pilsēta neatrodas pašā jūras krastā. Taču kuģotāji šo vietu varēja izvēlēties ērtības dēļ - Arno un Auseres (mūsdienās izzudusi) upju saplūduma vietā. Iespējams arī, ka nelielas apmetnes tuvumā bija izvietojuši grieķi, feniķieši vai etruski.
Daudz vairāk ziņu par Pizu ir sākoties Senās Romas periodam. Tā, ir zināms, ka romiešu un piziešu apvienotie spēki sakāva ligūrus II gs. p.m.ē., bet 180.g. tā tika iekļauta Romas republikas sastāvā.
Romas impērijai sabrūkot, Toskānas province Pizu ieskaitot nonāca te gotu, te langobardu pakļautībā, te Bizantijas kontrolē. Vēlāk, Kārļa Lielā un Karolingu dinastijas laikā Piza baudīja samērā lielu patstāvību.
[izmainīt šo sadaļu] Pizas uzplaukums
Pizas straujš uzplaukums sākās tikai X gs. beigās, kad tai izdevās attīstīt spēcīgu karafloti un sauszemes karaspēku. Visu XI gs. pirmo pusi var raksturot kā gandrīz nepārtrauktu Pizas ekspansiju. Šī pusgadsimta laikā tā iekaroja Kalabrijas reģionu, Sardīniju, Kartāgu un citus reģionus. Arī XI gs. sākumā tā sagrāba Balearu salas, tai skaitā Ibizu, Maljorku un Minorku. Pizas varenība turpināja pieaugt. Līdzīgi Venēcijai, Piza prata izmantot Krusta karus savas ietekmes palielināšanai austrumu virzienā. Tā, vēl Pirmā krusta kara laikā (1096-1099), kā arī vēlāk, XII gs. tā, sekojot krustnešu armijām, nodibināja vairākas kolonijas Vidējos Austrumos.
Pieaugot bagātībai un materiālai labklājībai, attīstījās arī māksla un arhitektūra. Tā, XI-XIV gadsimtu laikā Pizā tika uzcelti ievērojamākie Pizas arhitektūras pieminekļi, tai skaitā unikālā Pizas katedrāle.
[izmainīt šo sadaļu] Pizas noriets
Pizas ekspansija nevarēja neaizskart citu Vidusjūras reģiona valstu intereses. Vislielākā neapmierinātība pieauga tās tuvāko kaimiņu vidū. Tā, XIII gs. vidū vairākas Toskānas pilsētas, tai skaitā Florence, Luka un citas, izveidoja pret Pizu militāru aliansi pret kuru Piza piedzīvoja pirmās nopietnās sakāves. Tomēr vislielāko triecienu Pizai deva Dženova. Tās flote 1284.g. sagrāva skaitliski daudz lielāko Pizas karafloti. Kaujā gāja bojā liels skaits Pizas jūrnieku un pilsētai iedzīvotāju potenciāls nebija pietiekami liels lai kompensētu zaudējumus. Tā kā novājinātā Pizas flote vairs nespēja nodrošināt savu agrāk iegūto valdījumu efektīvu kontroli, tā tos sāka zaudēt vienu pēc otra.
Papildus militārām neveiksmēm Pizu piemeklēja vēl viena nopietna nelaime - Arno upe sāka mainīt savu gultni. Rezultātā tirdzniecības kuģi no jūras vairs nespēja iekļūt Pizas ostā, kas bija galvenais pilsētas ekonomiskais pamats. Arī Pizas valdošo dinastiju starpā aizsākās ķīviņi, kas vēl vairāk paātrināja Pizas varenības norietu. To izmantoja Florence un 1406.g. tās armija ieņēma Pizu. Savukārt Pizas kā Toskānas lielākās ostas lomu pārņēma Livorna.
Tas gan nenozīmē, ka Pizu būtu pārņēma pilnīgs sabrukums. Florences valdīšanas laikā Pizā Renesanses stilā tika uzbūvēta virkne greznu ēku, bet 1472.g. tika nodibināta Pizas universitāte, kurā Galileo Galilejs 1564.-1642. g. lasīja lekcijas fizikā. Līdz ar to šajā universitātē tika iedaibinātas Eiropas mēroga zinātniskas tradīcijas, kuras saglabājušas savu nozīmi līdz pat mūsdienām.
[izmainīt šo sadaļu] Piza mūsdienās
Sarežģītā Pizas vēsture mūsdienu civilizācijai atstājusi virkni kultūrvēsturisku brīnumu. Turklāt dažus no tiem vienkopus, - tā arī dēvējot to par Campo dei Miracoli - brīnumu lauku. Nereti to dēvē arī par Piazza del Duomo - Katedrāles laukumu. Tas ietver četrus patiešām izcilus arhitektūras šedevrus - La Torre di Pisa, jeb "krītošo" torni, Duomo - katedrāli, Baptistero - baptistrija un Camposanto monumentale - Monumentālo kapsētu.
