Latīņu valoda
Vikipēdijas raksts
Latīņu valoda (lingua latina) ir valoda, kurā runāja Lātijā - reģionā ap Romu. Vēlāk, augot Romas impērijai, tā kļuva par tās oficiālo valodu. Latīņu valoda kļuva par mirušu valodu ap 476. gadu, pēc Romas impērijas krišanas.
Visas romāņu valodas ir cēlušās no latīņu valodas, un daudzi vārdi citās valodās ir ieviesušies no tās. Latīņu valoda tika lietota visai zinātnei un starptautiskajai saziņai Rietumeiropā līdz pat 18. gadsimtam, kad to nomainīja franču valoda, un vēlāk, 19. gadsimtā, angļu valoda. Šobrīd latīņu valoda tiek lietota bioloģijā un medicīnā kā viennozīmīga starptautiska terminoloģija, un kā Romas Katoļu baznīcas oficiālā valoda, kas to padara arī par Vatikāna valsts valodu. Latīņu valoda ir mirusi - to sadzīvē vairs nelieto; tai tuvākā dzīvā valoda ir itāļu valoda.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites
- Latīņu valodas Vikipēdija
- Ephemeris Nuntii Latini universi.
