Plovdiva

Vikipēdijas raksts

Пловдив

Iedzīvotāji (2005)	340 394
Apdzīvota	no aizvēsturiskiem laikiem
Citi nosaukumi	Eimolfija (Eumolpia) (trāķiešu) Filipopole (Φιλιππούπολη) (grieķu) Trimontija (Trimontium) (romiešu) Filibe (Philibe) (turku).
Apgabals(Област)	Plovdivas apgabals
Mājaslapa	http://www.plovdiv.bg/

Plovdiva (bulgāriski - Пловдив) - pilsēta Bulgārijas dienviddaļā, Augštrāķijas līdzenumā pie Maricas upes. Valsts otrā lielākā pilsēta. Pilsēta ar senu vēsturi, saglabājušās romiešu celtņu drupas. Plovdivas vecpilsēta tiek uzskatīta par vienu no skaistakajām Balkānos.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pilsēta ir apdzīvota no aizvēsturiskiem laikiem. Trāķieši to sauca par Eimolfiju (Eumolpia).

342.gadā pmē. Maķedonijas Aleksandra tēvs Filips II ieņem pilsētu un pārdēvē to savā vārdā par Filipopoli (Φιλιππούπολη). Grieķi Plovdivu šādi sauc arī mūsdienās.

Filipopole eksistē kā neatkarīga grieķu pilsēta, līdz to ieņem romieši, nosaucot par Trimontiju (Trimontium). Senās Romas laikos Trimontija ir Romas Trāķijas provinces galvaspilsēta. 250.gada pilsetas apkārtnē notiek Filipopoles kauja starp romiešiem un impērijā iebrukušajiem gotiem. Goti karaļa Knivas vadībā uzvar un ieņem pilsētu. 334., 335. vai 337.gadā Filipopolē notiek Filipopoles koncils.

443.gadā pilsētu ieņem huņņi Attilas vadībā.

VI gs. vidū Plovdivas teritorijā ierodas slāvi. Turpmākos gadsimtus Plovdiva dažbrīd ir Bizantijas, bet dažkārt Bulgārijas rokās. 970.gadā Bizantijas imperators Joans I Cimishijs (Ιωάννης Τσιμισκής) izmitina Filipopoles apkārtnē apmēram 200 000 armēņu paulikāņus, rezultātā Filipopole kļūst par paulikāņu centru Eiropā. 1205.gadā bulgāru cars Kalojans noposta Filipopoli.

1364.gadā Plovdivu ieņem turki un tā paliek Turcijas sastāvā līdz 1885.gadam. Šajā periodā pilsētas turku nosaukums ir Filibe (Philibe).

1878.gada 17.janvārī, krievu-turku kara laikā, krievu karaspēks Josifa Gurko vadībā sturmē pilsētu. Turki Suleimana-pašā vadībā, atkāpjas uz Stambulu. Tomēr, pamatojoties uz 1878.gada Berlīnes līgumu, Plovdiva nenokļūst Bulgārijas sastāvā, bet ir galvaspilsēta no Turcijas pusneatkarigai Austrumrumēlijai. 1886.gadā Austrumrumēlija pēc bulgāru sacelšanās tiek iekļauta Bulgārijas valstī.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

• Boriss Hristovs (Борис Христов) (1914–1993) - operdziedonis
• Stefka Kostadinova (Стефка Костадинова) (1965-) - augstlēcēja
• Milčo Levijevs (Милчо Левиев) (1937-) - džeza mūziķis
• Marija Petrova (Мария Петрова) (1975-) - vingrotāja
• Hristo Stoičkovs (Христо Стоичков) (1966-) - futbolists
• Petrs Stojanovs (Петър Стоянов) (1952-) - Bulgārijas prezidents (1997-2002)
• Žans Videnovs (Жан Виденов (1959-) - Bulgārijas premjerministrs (1995-97)