Sarajeva

Vikipēdijas raksts

Sarajevo

Iedzīvotāji (2005)	737 350
Dibināta	1461.g
Citi nosaukumi	Сарајево (serbu) Saraybosna (turku)
Valsts daļa	Bosnijas un Hercegovinas federācija
Kantons	Sarajevas kantons
Mājaslapa	http://www.sarajevo.ba/

Sarajeva ir Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Atrodas valsts centrālajā daļā Miļackas upes ielejā kalnu ielokā.

Tā ir viena no svarīgākajām Balkānu pilsētām, un tai ir ilga un bagāta vēsture kopš tās dibināšanas 1461. gadā. 1914. gada 28. jūnijā Gavrilo Princips Sarajevā (toreiz Austroungārijā) nogalināja erchercogu Franci Ferdinandu, aizsākot 1. pasaules karu. Dienvidslāvijas karu laikā Sarajeva smagi cieta cīņās, jo no 1992.gada 5.aprīļa līdz 1996.gada 29.februārim tā bija karadarbības zonā.

Kulturāli Sarajeva ilgus gadsimtus ir bijusi Eiropas kontinenta punkts, kur satiekas un sadzīvo trīs kultūras - islāms, katolisms un pareizticība.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Sarajevu 1461.gadā nodibina pirmais osmaņu Bosnijas pārvaldītajs Izabegs Izakovičs (Isa-Beg Isaković), kurš uzceļ pirmo mošeju un izvēlas Sarajevu par Bosnijas pārvaldes centru.

1697.gadā Hābsburgu karavadonis Savojas princis Eižens ieņem un nodedzina pilsētu. Pilsētu atjauno, bet Bosnijas galvaspilsēta tomēr tiek pārcelta uz Travniku.

1878.gadā Bosniju anektē Austroungārija, un Sarajevā sāk attīstīties rūpniecība.

1914.gada 28.jūnijā Sarajevā atentātā tiek nogalināts Austroungārijas troņmantinieks Francis Ferdinands, un tas kļūst par cēloni 1.pasaules karam.

Starp pasaules kariem Sarajeva ir Drinas Banovinas provinces centrs Dienvidslāvijas sastavā. 2.pasaules kara laikā Sarajeva ir ustašu Horvātijas brīvvalsts sastāvā. Visi pilsētas ebreju iedzīvotāji tiek iznīcināti. Pretošanās kustību vada leģendārs Tito kaujinieks ar segvārdu Valters.

Pēc 2.pasaules kara Sarajeva kļūst par Bosnijas un Hercegovinas republikas Dienvidslāvijas sastāvā galvaspilsētu. Pilsēta ļoti strauji aug, un tiėk apbūvēta ar standarta dzīvojamiem kvartāliem. 1984.gadā Sarajevā notiek Ziemas Olimpiskās spēles.

XX gs. 90-ajos gados, izceļoties Dienvidslāvijas kariem, 1992.gada 5.aprīlī pilsētu ielenc serbu militarie spēki. Sarajevu aizstāv bosniešu kaujinieki. Sākas kauja par Sarajevu, kura ar dažādu intensitāti turpinās gandrīz četrus gadus. Pilsēta cieš no serbu armijas pilsētas bombardēšanas, kura notiek no apkārtējiem kalniem, bet īpaši no snaiperu uzbrukumiem civiliedzīvotajiem, kuri spiesti regulāri iziet ielās pēc pārtikas un dzeramā ūdens.

Pamatojoties uz Deitonas līgumu, Sarajeva kļuva par neatkarīgās Bosnijas un Hercegovinas valsts galvaspilsētu. Līdz 2005.gadam ir novērsti lielākā daļa no kara postījumiem.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Sarajevā dzimuši:

• Gorans Bregovičs (Goran Bregović) (1950-) - mūziķis
• Branko Crvenkovskis (Бранко Црвенковски) (1962-) - Maķedonijas prezidents
• Dāvids Elazars (David (Dado) Elazar) (1925-1976) - Izraēlas ģenerālis
• Miļenko Jergovičs (Miljenko Jergović) (1966-) - horvātu un bosniešu rakstnieks
• Emirs Kusturica (Emir Kusturica) (1954-) - kinorežisors
• Vladimirs Prelogs (Vladimir Prelog) (1906–1998) - ķīmiķis, Nobela prēmija
• Abdula Sidrans (Abdulah Sidran) (1944-) - bosniešu rakstnieks
• Boriss Tadičs (Борис Тадић) (1958-) - Serbijas prezidents