Strasbūra
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2006) | 276 391 ([1]) 695 249 (aglom.) |
||
Dibināta | romiešu laikos | ||
Citi nosaukumi | Strossburi (elzasiešu) Straßburg (vācu) |
||
reģions | Elzasa | ||
departaments | Lejasreina | ||
Mājaslapa | http://www.strasbourg.fr/ |
Strasbūra (franču - Strasbourg) - pilsēta Francijas austrumos pie Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā. Elzasas vēsturiskā galvaspilsēta. Elzasas (Alsace) reģiona un Lejasreinas (Bas-Rhin) departamenta centrs. Vēsturiski pilsēta veidojusies un augusi franču un vācu kultūru savstarpējā mijiedarbībā.
Strasbūra ir Eiroparlamenta, Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību tiesas mītnes vieta. Strasbūrā atrodas franču-vācu TV tīkla Arte galvenā mītne.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Strasbūra dibināta kā romiešu pilsēta Argentorāte (Argentoratum) romiešu Augšgermānijas (Germania Superior) provincē. 357. gadā pie Strasbūras notika Strasbūras kauja starp alemāņiem un romiešiem Juliāna vadībā. IV gadsimtā tā kļuva par arhibīskapijas centru. Sākot ar V gadsimtu Strasbūru iekaroja alemāņi, huņņi un , visbeidzot, franki, kuri nosauca pilsētu mūsdienu vārdā.
842. gadā Strasbūrā tika uzrakstīts Strasbūras zvērests, kurā pirmoreiz vēsturē bez latīņu un ģermāņu valodām parādās teksts franču valodā. 923. gadā Strasbūra nokļuva Svētās Romas impērijas sastāvā. 1332. gadā pilsētas iedzīvotāji gāza arhibīskpapa varu un deklarēja Strasbūru par republiku. 1439. gadā tika uzcelta Strasbūras katedrāle, kura tajā laikā bija augstākā celtne pasaulē.
XV gadsimtā Strasbūrā izplatījās luterisms, kura piekritēji pilsētā nodibināja universitāti. Trīsdesmitgadu kara laikā Strasbūra deklarēja neitralitāti, tomēr 1681. gada septembrī to pēkšņā triecienā ieņēma Francijas karaļa Luija XIV spēki.
1697 gada Risvīkas miera līgums akceptēja Strasbūras iekļaušanu Francijā. Francijas hugenotu oficiālās vajāšanas tomēr netika attiecinātas uz Elzasu, tāpēc Strasbūrā turpināja pastāvēt protestantu universitāte. Tajā mācījās arī Gēte un Herders.
1792. gada 25. aprīlī Klods Žozefs Ružē de Lisls (Claude Joseph Rouget de Lisle) Strasburā radīja Marseljēzu.
Pēc 1870. - 1871. gada Franču-prūšu kara Strasbūra līdz ar Elzasu un Lotringu tika iekļauta Vācijas impērijā.
Pēc 1.pasaules kara 1919. gadā Strasbūra līdz ar Elzasu un Lotringu bez plebiscīta tika iekļauta Francijā.
Kopš 1979. gada Strasbūra ir Eiroparlamenta mītnes vieta, kaut arī sesijas šeit notiek tikai četrreiz mēnesī, bet visa ikdienas darbība notiek Briselē.
2000. gadā tika atklāts islāma radikāļu plāns uzspridzināt Strasburas katedrāli.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Strasbūrā dzimuši:
- Žans Arps (Jean Arp, 1886-1966) - mākslinieks
- Mehdi Baala (Mehdi Baala, 1978-) - vieglatlēts
- Hanss Bēte (Hans Bethe, 1906-2005) - fiziķis
- Makss Benze (Max Bense, 1910-1990) - filozofs
- Sebastians Brants (Sebastian Brant, 1457-1521) - satīriķis
- Gustavs Dorē (Gustave Doré, 1832-1883) - mākslinieks
- Ludvigs I (Ludwig I, 1786-1868) - Bavārijas karalis
- Marsels Marso (Marcel Marceau, 1923-) - mīms
- Šarls Minhs (Charles Münch, 1891-1968) - diriģents
- Johaness Taulers (Johannes Tauler, ap1300-1361) - teologs
- Armando Teikseira (Armando Teixeira/Petit, 1976-) - futbolists
- Emīls Valdteifels (Emile Waldteufel, 1837-1915) - komponists
- Arsēns Vengers (Arsène Wenger, 1949-) - futbola treneris