Kanāda
Vikipēdijas raksts
|
|||||
Valsts valoda | angļu valoda franču valoda |
||||
Galvaspilsēta | Otava | ||||
Lielākās pilsētas | Toronto Monreāla Vankūvera |
||||
Monarhs | Elizabete II | ||||
Ģenerālgubernators | Mišella Džīna (Michaëlle Jean) |
||||
Premjerministrs | Stīvens Hārpers (Stephen Harper) |
||||
Platība | 9,984,670 km² | ||||
Iedzīvotāju skaits - Kopā (2003) - blīvums |
32 207 113 4/km² |
||||
Neatkarība | No Lielbritānijas 1931.gadā | ||||
Valūta | Kanādas dolārs/CAD | ||||
Laika zona | UTC -3.5 līdz -8 | ||||
Valsts himna | O Canada | ||||
Interneta domēns | .CA | ||||
Starptautiskais tālsarunu kods | +1 |
Kanāda ir otra lielākā valsts pasaulē, un atrodas vistālāk ziemeļos no visām valstīm - Ziemeļamerikas ziemeļu pusē. Tā aizņem divas piekdaļas no Ziemeļamerikas un valsti šķērso 5 laika joslas. Kanāda ir decentralizēta federācija no 10 provincēm un 3 teritorijām, ko valda kā konstitucionālu monarhiju. Tā ir dibināta 1867. gadā. Agrāk valsti apdzīvoja tikai indiāņi un inuīti. Franči bija pirmie eiropieši, kas sāka dzīvot Kanādā. Pēc vairāku gadu kaujām briti 1763. gadā pārņēma kontroli pār šo zemi. Mūsdienās Kanāda ir attīstīta industriāla lielvalsts un viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Rūpniecība visvairāk balstās uz bagātajiem dabas resursiem: koksnes, dažādu rūdu, naftas un ogļu krājumiem.
Kanādas galvaspilsēta ir Otava, kurā atrodas tās parlaments, ģenerālgubernators un premjerministrs.
Kanāda ir tehnoloģiski attīstīta valsts, bet tās ekonomika tradicionāli balstās uz dabas resursu pārpilnību.
Tā sākotnēji ir bijusi Francijas, bet pēc tam Lielbritānijas kolonija, tāpēc tajā pastāv oficiāla divvalodība. Kanādā ir problēmas ar šo divu valodu sadzīvošanu, un franču apdzīvotā Kvebekas province regulāri cenšas atdalīties no valsts.
[izmainīt šo sadaļu] Kanādas vēsture
Saskaņā ar arheoloģiskajiem pētījumiem cilvēki Kanādas teritorijā – Ziemeļjukonā – mitinājušies jau pirms 26 500 gadiem, savukārt Ontario – pirms aptuveni 9 500 gadiem. Eiropieši pirmoreiz ieradās Kanādas teritorijā, kad apmēram 1000 gadus p.m.ē. tur nonāca vikingi.
1497. gadā Kanādas teritorijā ieradās angļu jūrasbraucējs Džons Kabots, savukārt 1534. gadā – francūzis Žaks Kartjē. 1603. gadā ieradās franču ceļotājs Semuels de Šamplēns, kurš 1605. gadā Portrojālā un 1608. gadā Kvebekā izveidoja pirmās pastāvīgās eiropiešu apmetnes.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) | |
---|---|
Apvienotā Karaliste | ASV | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īslande | Itālija | Kanāda | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Spānija | Turcija | Ungārija | Vācija |
Nāciju Sadraudzība |
---|
Antigva un Barbuda · Apvienotā Karaliste · Austrālija · Bahamas · Bangladeša · Barbadosa · Beliza · Botsvāna · Bruneja · Dienvidāfrika · Dominika · Fidži · Gajana · Gambija · Gana · Grenāda · Indija · Jamaika · Jaunzēlande · Kenija · Kamerūna · Kanāda · Kipra · Kiribati · Lesoto · Malaizija · Malāvija · Maldīvija · Malta · Maurīcija · Mozambika · Namībija · Nauru · Nigērija · Pakistāna · Papua-Jaungvineja · Samoa · Seišelas · Sentkitsa un Nevisa · Sentlūsija · Sentvinsenta un Grenadīnas · Singapūra · Sjerraleone · Svazilenda · Šrilanka · Tanzānija · Tonga · Trinidāda un Tobāgo · Tuvalu · Uganda · Vanuatu · Zālamana Salas · Zambija |
Lielā astotnieka valstis (G8) |
---|
Kanāda | Francija | Vācija | Itālija | Japāna | Krievija | Apvienotā Karaliste | ASV |