Bībele
Vikipēdijas raksts
Bibele (senebreju: תנ״ך tanakh, grieķu: η Βίβλος hē biblos) ir vārds, kuru izmanto jūdi un kristieši savu kanonu un svēto tekstu apzīmēšanai.
Jūdu un kristiešu Bībele ir vairāku atsevišķu senu reliģisko tekstu apkopojums. Gan jūdi, gan kristieši attiecas pret Bībeli kā pret Dieva vārdu.
Jūdu Bībele tiek saukta par Tanakh un tā sastāv no 24 grāmatām - Piecas Mozus grāmatas (Tora) kā arī praviešu grāmatas un citus svētos rakstus.
Kristieši atsaucas uz Bībeli kā grāmatu, kura iekļauj Veco Derību (grāmatas par jūdu tautas dzīvi un attiecībām ar Dievu pirms mūsu ēras) un Jauno Derību (grāmatas, kuras stāsta par par Jēzus dzīvi, kā arī apustuļu vēstules). Jaunajā Derībā tiek pausts Jēzus evaņģēlijs jeb labā vēsts par to, ka Dievs mīl ikvienu cilvēku un aicina atgriezties cilvēku pie Viņa. Vecā Derība ir cieši saistīta ar Jauno Derību.
Bībele ir visplašāk izplatītā grāmata pasaulē. Abas Bībeles daļas ir iztulkotas vairāk kā 2100 valodās, kas ir vairāk nekā jebkura cita grāmata. Uzskata, ka kopš 1815.g. ir pārdots vairāk kā 5 miljardi Bībeles kopiju.
Tādēļ, ka kristieši dominēja Eiropā kopš vēlīnās Romas laikmeta līdz Apgaismības laikmetam, Bībele ir ietekmējusi ne tikai reliģiju, bet arī valodu, likumus un Eiropas civilizācijas domāšanu. Apgaismības laikmets un zinātnes revolūcija Eiropā un Amerikā pacēla skepticismu attiecībā pret Bībeles Dievišķo izcelsmi un vēsturisko precizitāti. Tomēr Bībele ir spēcīgs vēstures dokuments, kuru arī pamato materiālie (piemēram, arheoloģiskie) un nemateriālie (piemēram, vēsturisko dokumentu uzticamības izvērtēšanas kritēriji) pierādījumi.
