Krasnojarska
Vikipēdijas raksts
Krasnojarska (Красноярск) - pilsēta Krievijā, Austrumsibīrijā pie Jeņisejas upes. Sibīrijas trešā lielākā pilsēta (aiz Novosibirskas un Omskas). Krasnojarskas novada centrs. Liels rūpniecības centrs. Viens no pasaules lielākajiem alumīnija ražošanas centriem.
Pilsēta slavena ar rezervātu Stolbi (Stabi) - pilsētas pievārtē esošu apgabalu ar īpatnējām klinšu formām.
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 906 949 1 009 355 (aglom.) |
||
| Dibināta | 1628.g | ||
| Pilsēta no | 1822.g | ||
| Federācijas subjekts (субъект Федерации) | Krasnojarskas novads | ||
| federālais apgabals (федеральный округ) | Sibīrijas federālais apgabals | ||
| Mājaslapa | http://www.admkrsk.ru/ | ||
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pilsēta veidojās ap kazaku 1628.g dibināto cietoksni. Tas tika saukts par Sarkanajām Klintīm (Красный Яр), kuras atradās šajā vietā. Pilsētiņa sāka attīstīties XVIII gs. vidū, sakarā ar pasta ceļa izveidi un tuvējām zelta atradnēm. Tā bija arī izsūtījuma vieta.
XIX gs. Krasnojarska bija galvenais Sibīrijas kazaku centrs.
1895.gadā caur pilsētu izbūvē Transsibīrijas dzelzceļu. 1900.gadā tilta pār Jeņiseju makets līdz ar Eifeļa torni iegūst Grand-Prix Vispasaules izstādē Parīzē.
Pēc 1917.gada revolūcijas Krasnojarskā uzceļ daudz rūpnīcu, bet īpaši strauji pilsēta attīstas 2.pasaules kara laikā, jo šeit tiek pārceltas daudzi uzņēmumi no PSRS rietumu apgabaliem.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Krasnojarskā dzimuši:
- Viktors Astafjevs (Виктор Астафьев) (1924—2001) - rakstnieks
- Aleksandrs Buškovs (Александр Бушков) (1956-) - rakstnieks
- Dmitrijs Hvorostovskis (Дмитрий Хворостовский) (1962-) - operdziedonis
- Andrejs Makīns (Andreï Makine) (1957-) - franču rakstnieks
- Vasīlijs Surikovs (Василий Суриков) (1848—1916) - gleznotājs
|
|
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
