Monarhs
Vikipēdijas raksts
Monarhs (no grieķu valodas - monos archein, viens valdnieks) - kādas valsts vienpersonisks vadītājs. Bieži (tomēr ne vienmēr, skat. Polija-Lietuva) savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma. Valsts pārvaldes sistēmu šajā gadījumā sauc par monarhiju.
Izšķir absolūto monarhiju, kurā monarham nav juridisko ierobežojumu savas varas realizācijā, un konstitucionālo monarhiju, kurā monarhs pakļaujas valsts likumdošanas varai.
Mūsdienu rietumu demokrātijās monarhiem parasti ir tikai reprezentablas un simboliskas funkcijas, tāpēc pēc funcionēšanas principiem rietumu monarhija daudz neatšķiras no republikas.
Atkarībā no vēsturiskajiem apstākļiem un tradīcijās monarham var būt dažādi tituli, piemēram - karalis, lielkņazs, cars, imperators, sultāns utt.
[izmainīt šo sadaļu] Eiropas monarhu tituli
Monarhi Eiropā tradicionāli lietoja jebkuru no vairākiem tituliem. Katram titulam bija nosaukums vīriešu un sieviešu dzimtē (izņemot pāvestu). Sieviešu dzimtes nosaukumu lietoja ne tikai tad, kad valdnieks bija sieviete, bet arī monarhu sievām. Tomēr titula nosaukums monarha sievai ne vienmēr ir tas pats nosaukums (tikai sieviešu dzimtē), kas vīram: karalienes vīrs nav karalis (piemēram, princis Filips, Edinburgas hercogs nav Apvienotās Karalistes karalis Filips).
Nav pareizi uzskatīt, ka sievietes valdnieces ir tikai mūsdienās sastopama tendence, kas novedusi pie neitrālā vārda „monarhs” lietojuma. Vēsturē atrodami daudz piemēru sievietēm valdniecēm dažādās kultūrās. Dažādās kultūrās senākajos laikos pirmie monarhi bijuši sievietes un tikai vēlāk tās nomainījuši vīrieši.
Parastais apzīmējums monarham Eiropā ir princis (tāds, kam nav piešķirts augstāks tituls). Tas bija izplatīts tituls Svētajā Romas impērijā, līdztekus dažiem augstākiem tituliem (sk. zemāk). Šādus titulus piešķīra imperators, lai arī titulu lietošana un to izvēle bija atstāta suverēno valstu vadītāju rokās. Visbiežāk valdnieki izvēlējās „karalis” (siev. karaliene). Šāda titulēšana varēja izraisīt diplomātiskas problēmas, īpaši tuvināšanās imperatora titula pakāpei tika uzskatīta par izaicinošu rīcību. 19. gs. un 20. gs. laikā Eiropā izzuda mazās monarhijas un „karalis” palika par izplatītāko titulu vīriešiem valdniekiem un „karaliene” sieviešu valdniecēm.
| Tituls | Sieviešu dzimtē | Valdījums | Latīņu valodā | Piemēri |
|---|---|---|---|---|
| pāvests | nav* | pāvestība[1] | Papa | Pāvesta Valstu monarhs un vēlāk Vatikāna pilsētvalsts valdnieks. Diplomātiskajās attiecībās tiek uzskatīts par augstāku titulu nekā imperators. |
| imperators | imperatore | impērija | Imperator | Romas impērija, Bizantijas impērija, Svētā Romas impērija, Bulgārija (cars), Krievija (cars),Serbija (cars), Francija, Austrija, Vācijas impērija (pēc 1918. gada neviena vairs nepastāv), Indijas imperatore (nelieto kopš 1947. gada, kad Indijai tika piešķirta neatkarība no Britu impērijas). Japāņu monarhija ir mūsdienās vienīgā monarhija, kas joprojām lieto šo titulu. |
| karalis | karaliene | karaliste | Rex | Izplatīts tituls lielākās suverēnās valstīs. |
| vicekaralis | vicekaraliene | vicekaraliste | Proconsul | Vēsturē lietots: Spānijas impērijas (Peru, Jaunās Spānijas vicekaralis), Portugāles impērijas ( Indijā, Brazīlijā), Britu impērijā. |
| lielhercogs | lielhercogiene | lielhercogiste | Magnus Dux | Mūsdienās lieto: Luksemburga. Vēsturē lietots: Lietuvā, Bādenē (Vācija), Somijā, Toskānā u.c. |
| erchercogs | erchercogiene | erchercogiste | Arci Dux | Vēsturē lietots: tikai Austrijā, Austrijas erchercogiste. Titulu lietoja Habsburgu dinastijas loceklim. |
| princis | princese | kņaziste, grāfiste, hercogiste, prinča valsts | Princeps | Mūsdienās: Monako, Lihtenšteina, Velsa; Andora. Vēsturē: Serbija |
| hercogs | gercogiene | hercogiste | Dux | |
| grāfs | grāfiene | grāfiste | Comes | Izplatīts tituls Svētajā Romas impērijā, vācu valodā: Graf. Vēsturē lietots: Barselonā, Brandenburgā, Bādenē, kā arī daudzās citās valstīs. |
| barons | baronese | barona īpašumi | Baro | Pastāvēja parasti barona valdījumi un neatkarīgi barona valdījumi. Neatkarīgus barona valdījumus var uzskatīt par hercogisti vai prinča valsti, lai arī tas ir izņēmums. Neatkarīgajiem baroniem vēlāk nebija neatkarīgu valdījumu, bet tikai tituls. |
* Tā kā pāvests ir Romas bīskaps, sievietēm ir aizliegts ieņemt celibāta amatus un tādēļ amatam nav nosaukuma sieviešu dzimtē.
Daži no minētajiem tituliem ne vienmēr apzīmē monarhu vai neatkarīgu valdnieku. Princis var būt tikai karaliskas izcelsmes (dažās valodās ir atsevišķi tituli, lai tos nodalītu, sk. firsts). Hercogs var arī būt britu pērs. Krievijas impērijā lielhercogs bija cara dēls vai mazdēls. Šo titulu īpašniekiem nebija tādas pašas privilēģijas kā tiem, kas faktiski arī bija monarhi ar tādu pašu titulu.
[izmainīt šo sadaļu] Tituli citos reģionos
- Āfrika
- Amerika
- cacique – aborigēnu tituls
- hueji tlatoani – Acteku impērijā
- Adžaw – maiju civilizācijā
- hapak inka – Inku impērijā
- morubiksaba – tupi ciltīs
- karalis – Amerikas kolonijās
- ša-kuan – Amerikas indiāņu ciltīs lietots tituls pasaules valdniekam
- imperators – sk. Nortons I
- Āzija
- arasan – Šrilankā
- druk gjalpo – Butānas karaļa pārmantojamais tituls
- čakravarti radža – Šrilankā
- čogjal – "dievišķais valdnieks" – valdīja Sikimā līdz 1975. gadam
- kagan – centrālās Āzijas ciltīs
- hvangže – valstīs, kas aptvēra visu Koreju
- vang – Korejas valstīs, kas neaptvēra visu Korejas teritoriju
- huángdì – Ķīnas impērijā (imperators)
- susuhanan – Indonēzijas prinča valstī Surakartā, līdz tās likvidēšanai
- sultāns – Brunejā Darussalamā, Javā, Omānā
- maha radža – Šrilankā
- sumeramikoto, okimi – karalis Japānā
- tennō or mikado – imperators Japānā
- šogun – japāņu diktators, titulu lieto tikai samurajs
- vang – Ķīnā pirms impērijas
- patabenda – apakš-karalis Šrilankā
- frabat somdej frahaojuhua – Taizemes karalis (Siāma)
- datu – Filipīnās pirms kolonizācijas
- radža – Filipīnās pirms kolonizācijas
- radža – Šrilankā
- Eiropa
- arka – armēņu karalis
- Βασιλιάς – grieķu karalis
- despots – Serbijā, cēlies no Bizantijas
- vezér – senajā Ungārijā
- fežedelem – viduslaiku Ungārijā
- vojvoda – Serbijā
- domn (rumāņu val.); gospodar (senslāvu val.) – viduslaiku Rumānijā (Moldova, Valāhija)
- rí, rúirí, rí rúireach un ard rí – pirms-normāņu Īrijā
- kņaz/kņagiņa, kņez/kņegiņa (parasti tulko kā "princis") – Kijevas Krievzemē
- kral – Horvātijā un Serbijā
- kaiser (ķeizars) – Vācijas impērijā
- car/carica – Bulgārijā, Krievijas impērijā un Serbijā
- kunigaikštis – Lietuvas lielhercogs
- župan, arī veliki župan – Serbijā un Horvātijā
- Indija
- badšahs – Indijas imperators
- natan – virsaiša tituls
- ešman – virsaiša tituls unitāņiem un nambiriešiem Keralā
- maharadža – karalis
- navab, vali – prinču valstu islāma valdnieki Mugalu vai Britu impērijās.
- Nizam – musulmaņu valdnieki
- svargadeo – Asomas karaļi
- tampuran – karalis
- Tuvie austrumi
- bejs – valdnieks Tunisijā
- kalifs – svēts tituls augstākajam musulmaņu vadītājam, pravieša vietniekam
- emīrs – svēts arābu tituls princim (Kuveita, Apvienotie Arābu Emirāti un Katara)
- hans – mongoļu imperators vai turku, afgāņu, paštunu vai citu centrālās Āzijas tautu vadonis
- maliks/malika – arābu karalis (Jordāna, Maroka, Lībija)
- mirza – persiešu, ziemeļafrikāņu vai turku valdnieku tituls, ko vēlāk persiešu ietekmē pārņēma mugalu impērija.
- melek/malka – Jūdu karalistes un Izraēlas karalistes karalis
- padišahs – Persijā, Osmaņu impērijā, Mogulu valstī: imperators, augstākais monarhs
- faraons – senajā Ēģiptē
- šahs – Persijas, Irānas vai Afganistānas karalis
- šahenšahs – Persiešu vai Irāņu imperators
- šeihs – arābu vadonis, princis
- sultāns/sultana – arābu karalis (Omāna, Bruneja un Osmaņu impērija)
- Okeānija
[izmainīt šo sadaļu] Vispārējie monarhu tituli
- autokrāts – absolūta monarha vispārējs apzīmējums
- imperators – impērijas valdnieks
- lielhercogs – lielhercogistes valdnieks
- karalis – karalistes valdnieks
- princis – neatkarīgas prinča valsts valdnieks
- neatkarīgs hercogs/grāfs/barons – neatkarīgas hercogistes/grāfistes/muižas valdnieks
