Kuveita

ANO dalībniece no 1963.gada, Arābu valstu līgas locekle no 1961.gada. Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija. Valsts galva - emīrs, valdību vada premjerministrs. Likumdevēja varu realizē emīrs un Nacionālā Asambleja (50 deputāti).

Satura rādītājs

1 Vēsture
2 Iedzīvotāji
- 2.1 Nacionālais sastāvs
- 2.2 Iedzīvotāju vecuma struktūra
3 Saimniecība

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Neatkarību no Lielbritānijas ieguva 1961. gada 19. jūnijā. 7 gadsimtus ietilpa Arābu kalifātā, 16. gadsimtā - Otomanu impērijā, 1899.gadā kļūst par britu protektorātu. 1990. gada augustā valsti okupē Irāka, bet 1991. gada janvārī Kuveitu atbrīvo ASV un Lielbritānijas karaspēks.

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji

[izmainīt šo sadaļu] Nacionālais sastāvs

45% kuveitieši
35% citi arābi
9% pakistānieši
7% indieši
4% irāņi

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāju vecuma struktūra

0 - 14 gadi - 28.76%
15 - 64 gadi - 68.82%
65 un vairāk gadi - 2.42%

Iedzīvotāju dabiskā kustība uz 1000 iedzīvotājiem:

Dzimstība - 21.91
Mirstība - 2.45
Dabiskais pieaugums - 19.46

Zīdaiņu mirstība uz 1000 jaundzimušajiem - 11,18 (2001. g.) Dzimstības koeficients - 3,2 bērni uz vienu sievieti. Vidējais mūža ilgums vīriešiem - 75 gadi, sievietēm - 77 gadi. 0,12% iedzīvotāju ir inficēti ar HIV/AIDS. Rakstīt un lasīt prot 78,6% iedzīvotāju. Uz 100 vīriešiem ir 91 sieviete. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji - 1,3 miljoni, no tiem rūpniecībā nodarbināti 25,1%, lauksaimniecībā 1,2%. Pilsētās dzīvo 97% iedzīvotāju.

Reliģija: musulmaņi 85%, pārējie 15% kristieši, hinduisti.

[izmainīt šo sadaļu] Saimniecība

Ekonomikas pamatā naftas ieguve. Valsts bagāta ar naftu un dabasgāzi. Naftas krājumi tiek vērtēti uz 13 miljardiem tonnu.

IKP uz vienu iedzīvotāju ir 15 000 dolāru, no tiem rūpniecība dod 55% un pakalpojumi 45%. Valsts ražo 31,6 miljardus kWh elektroenerģijas, visu enerģiju saražo termoelektrostacijas. Naftas pārstrāde un jūras ūdens atsāļošana. Saldūdeni iegūst arī no pazemes ūdeņiem un importē. Sašķidrinātās gāzes ražošana. Ganības aizņem 8% teritorijas. Lauksaimniecība iespējama tikai oāzēs (dateļpalmas, ķirbjaugi). Klejotājlopkopība (aitas, kazas, kamieļi). Attīstīta putnkopība. Zivju un garneļu zveja, pērļu un perlamutra ieguve.

Autoceļi 4450 km, no tiem ar cieto segumu 3590 km, naftas vadi 877 km, naftas produktu vadi 40 km, gāzes vadi 165 km. Tirdzniecības flotes ietilpība 2,5 milj. bruto reģ. tonnu. Ostas: Kuveita, Šuaiba, Mina el Ahmadī. Starptautiskā lidosta Kuveitā. Eksportē naftu un naftas produktus, sašķidrināto gāzi. Importē pārtiku, konstrukcijas materiālus, transporta līdzekļus, apģērbu. Galvenie tirdzn partneri: ASV, Japāna, Lielbritānija, Nīderlande.

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Arābu līga
Alžīrija \| Apvienotie Arābu Emirāti \| Bahreina \| Džibuti \| Ēģipte \| Irāka \| Jemena \| Jordānija \| Katara \| Kuveita \| Libāna \| Komoru salas \| Maroka \| Mauritānija \| Omāna \| Saūda Arābija \| Sīrija \| Somālija \| Sudāna \| Tunisija
Teritorijas: Palestīna