Andora

Andoras Grāfiste (kataloņu: Principat d'Andorra, franču: Principauté d'Andorre) ir pundurvalstiņa Eiropas dienvidrietumos. Tā atrodas Pireneju kalnos, starp Franciju un Spāniju.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Tradicionāli Andoras neatkarības iegūšanu piedēvē Kārļā Lielā nopelniem, kurš atbrīvoja zemi no musulmaņu valdnieka 803.gadā. Pats senākais no zināmajiem valsts dokumentiem, kas saistās ar Andoru, attiecas uz Kārļa Lielā mazdēla Kārļa II valdīšanas laiku. Šis senais dokuments ir 843.gada pavēle, kas nodod Andoru (Valls d'Andorra) Spānijas pilsētas „Seo de Urgel” grāfa pārvaldībā. Pirmie valsts konstitūciju dokumenti attiecas uz 1278. un 1288.gadiem, kas tika izdoti, lai noregulētu konfliktu starp spāņu katolisko arhibīskapu un franču grāfu. Šis līgums palīdzēja radīt mūsdienu Andoras valsts varas pamatu – konstitūciju, kas ir viens no visvecākajiem dokumentiem, kurš vēl darbojas mūsdienās. Šis politiskais kompromiss glāba Andoru no iespējas tikt izdzēstai no politiskās kartes, ņemot vērā savus varenos kaimiņus. Pēc Franču Revolūcijas grāfa mantiniece atcēla visas feodālas privilēģijas, to skaitā arī tiesību pārvaldīt Andoras valsts lietas. Bet pēc Andoras iedzīvotāju lūguma šīs tiesības tika atjaunotas ar Napoleona atļauju 1806.gadā. 1993.gada martā Andoras iedzīvotāji nobalsoja par to, lai padarītu valsti par neatkarīgu demokrātisku parlamentāru monarhiju ar divkāršu pārvaldi, pie tam valsts saņēma pilnu suverenitāti.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

Andora ir sadalīta septiņos apgabalos:

Canillo

Encamp

Ordino

la Massana

Andorra la Vella

Sant Julia de Loria

Escaldes-Engordany

[izmainīt šo sadaļu] Valsts iekārta

13. gadsimtā Andora nonāca grāfa Fua (Francija) un Katalonijas bīskapa Urgeļa (Spānija) valdījumā. Kopš tiem laikiem līdz pat 1993. gadam Andora bija Francijas un Spānijas īpašumā. 1993. gada 14. martā tautas referendumā tika pieņemta jauna konstitūcija un Andora kļuva par neatkarīgu valsti. Vienlaikus Andora skaitās hercogiste, ko pārvalda divi kņazi, Francijas prezidents un Spānijas bīskaps. Valsts vara – kopējā ieleju padome vai parlaments, kas sastāv no 28 pārstāvjiem, kas tiek ievēlēti uz 4 gadiem.

Eiropas valstis
Albānija \| Andora \| Apvienotā Karaliste \| Austrija \| Baltkrievija \| Beļģija \| Bosnija un Hercegovina \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Horvātija \| Igaunija \| Islande \| Īrija \| Itālija \| Krievija \| Latvija \| Lietuva \| Lihtenšteina \| Luksemburga \| Malta \| Melnkalne \| Moldova \| Monako \| Nīderlande \| Norvēģija \| Polija \| Portugāle \| Republika Maķedonija \| Rumānija \| Sanmarīno \| Serbija \| Slovākija \| Slovēnija \| Somija \| Spānija \| Šveice \| Turcija \| Ukraina \| Ungārija \| Vācija \| Vatikāns \| Zviedrija
Teritorijas: Farēru salas \| Gibraltārs \| Gērnsija \| Menas sala \| Džersija

Eiropas valstis