Planka konstante
Vikipēdijas raksts
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu izmērus. Tai ir būtiska nozīme kvantu mehānikas teorijā, un tā ir šādi nosaukta par godu ievērojamajam zinātniekam Maksam Plankam, kurš to atklāja 1900. gadā.
Šīs konstantes aptuvenā vērtība ir
.
Ar savu teoriju Planks pieļāva gaismas duālo dabu - ka tā var būt gan vilnis, gan daļiņa. Gandrīz gadsimtu gaisma bija uzskatīta tikai par vilni.
