Sēnes
Vikipēdijas raksts
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts. Sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki. Atšķirībā no augiem, sēnes nesatur hlorofilu, tādēļ nespēj pašas sev saražot nepieciešamās barības vielas. Šajā aspektā tās vairāk atgādina dzīvniekus, jo pārtiek no jau gatavām citu organismu saražotām organiskajām vielām. Taču sēnēm nav ne nervu, ne orgānu sistēmas, un tām nepiemīt spēja pārvietoties, kas raksturīga dzīvniekiem. Turklāt sēnes vairojas ar mikroskopisku reproduktīvo vienību palīdzību, kuras sauc par sporām. Sporas pēc savas uzbūves ir daudz vienkāršākas nekā olas vai sēklas un lielākoties sastāv tikai no vienas šūnas. Ar vārdu "sēne" bieži saprot tikai sēnes virszemes reproduktīvo daļu jeb augļķermeni. Taču, līdzīgi kā ābols vai ķirbis, sēne ir tikai daļa no vesela organisma. Daudzu sēņu uzbūve ir ārkārtīgi smalka un to dzīves cikli ir vieni no vissarežģītākajiem uz mūsu planētas. Precīzs, dabā sastopamo sēņu sugu skaits nav zināms. Šobrīd dokumentēti vairāk kā 70,000 dažādu sēņu sugu, taču to kopējais skaits uz mūsu planētas tiek lēsts vismaz ap 100,000. Latvijā sastopamas vairāk kā 4000 dažādu sēņu sugu.
Sēņu klasifikācija pilnībā vēl nav izstrādāta. Ir organismu grupas, kuras dažādi autori liek vai pie sēnēm, vai pie protistiem. Ir liela sēņu grupa Deuteromycetes, apm. 15000 sugu, kuru taksonomiskais stāvoklis nav skaidrs. Tāpat nav skaidrs, kur likt ķērpjus, jo tie nav īsti organismi, bet simbiotiskas grupas, kas sastāv no sēņu un aļģu saaugumiem. Šajā klasifikācijā tie ir pielikti pie sēnēm, jo sēnes ir neatņemams ķērpju elements. Fotosintezējošie komponenti var būt dažādi, gan prokariotiskās zilaļģes, gan eikariotiskās zaļaļģes. Mēdz būt gadījumi, kad vienā ķērpju sugā var būt dažādu sugu aļģes. Pie tam lielākā aļģu daļa dzīvo arī brīvā veidā. Savukārt ķērpjus veidojošās sēnes brīvā veidā nav sastopamas. Tās ir vai nu bazīdijsēnes, vai nu asku sēnes, bet ne sēņu kombinācijas.
- Valsts: Fungi (Sēnes)
- Nodalījums: Basidiomycota (Bazīdijsēnes)
- Nodalījums: Ascomycota (Asku sēnes)
- Nodalījums: Zygomycota (Zigomicētes)
- Nodalījums: Chytridiomycota (Hitridiomicētes)
- Nodalījums: Glomeromycota (Glomeromicētes)
- Nodalījums: Lichenes (Ķērpji)
- Grupa: Deuteromycetes (Nepilnīgi pazīstamo sēņu grupa)
Bioloģijas zinātnes nozari, kas pēta sēnes, sauc par mikoloģiju.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ēdamās sēnes
Latvijā par ēdamām ir atzītas 303 sēnes. Sēņotāji lasa tikai kādas 20-30 sugas. Ir jāatgādina tas, ka ēšanai drīkst lasīt tikai tās sēnes par kurām mēs esam pārliecināti, ka tās ir ēdamas.
|
|
[izmainīt šo sadaļu] Neēdamās sēnes
Latvijā par neēdamām ir atzītas 243 sēnes. Tās ir sēnes, kuras nesatur indīgas vielas, bet tomēr tās satur vielas, kuras izdala nepatīkamu smaku vai arī ir rūgtas vai ar dedzinošu garšu.
- Parastā žultsbeka - Tylopilus felleus
[izmainīt šo sadaļu] Indīgās un halucinogēnās sēnes
Latvijā par indīgām ir atzītas 33 sēnes. Tās ir sēnes, kuru augļķermeņi satur indīgas vielas (sēņu indes), kas nonākot cilvēka organismā, izraisa tā saindēšanos vai pat nāvi.
- Zaļā mušmire - Amanita phalloides (Vaill.:Fr.)Secr.
- Baltā mušmire - Amanita virosa (Lam.)Bertilloni
- Sarkanā mušmire - Amanita muscaria (L.:Fr.)Cook.
- Panteru mušmire - Amanita pantherina (DC.:Fr.)Krombh.
- Violetbrūnā mušmire - Amanita porphyria (Alb. & Schwein.:Fr.) Mlady
- Bālā mušmire - Amanita citrina (Schaeff.)Pers.
- Patujāra šķiedrgalvīte - Inocybe erubescens Blytt (sin. Inocybe patouillardii Bres.)
- Hornemana virpainīte - Stropharia hornemannii (Fr.:Fr.) Lundell et Nannf.
- Kailā mietene - Paxillus involutus (Batsch:Fr.) Fr.
- Parastā bisīte - Gyromitra esculenta (Fr.)Fr.
- Rūgtā sērsēne - Hypholoma fasciculare (Huds.: Fr.)P.Kumm.
- Pelēkā tintene - Coprinus atramentarius (Bull.:Fr.)Pers.
- Dzeltensarkanā tīmeklene - Cortinarius orellanus Fr.
- Velna beka - Boletus satanas Lenz.
u.c.
|
|
Šis raksts par Bioloģiju ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to |
