Seviļa
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2005) | 702 516 1 291 260 (aglom.) |
||
Dibināta | Senās Romas laikos | ||
Autonomais novads (comunidad autónoma) | Andalūzija | ||
Province (provincia) | Seviļas province | ||
Mājaslapa | http://www.sevilla.org/ |
Seviļa (Sevilla) - pilsēta Spānijas dienvidos Gvadalkiras upes krastos. Spānijas dienvidu kultūras, mākslas un finanšu centrs. Andalūzijas un Seviļas provinces galvaspilsēta.
Seviļā 1881.gadā konstatēja Eiropas gaisa temperatūras maksimumu - +50 grādi pēc Celsija.
Seviļa slavena ar flamenko mūziku, saldumiem (polvorones, mantecados, pestiños, Roscos fritos, magdalenas, yemas de San Leandro, Tortas de Aceite) un Semana Santa svētku procesijām.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Romiešu laikā šeit viens no Hispania Baetica provinces centriem Hispāle (Hispalis). Tuvumā atradās otrs liels centrs - Itālika (Italica), kur tika izvietoti atvaļināti romiešu leģionāri.
711. gadā pilsētu no vandāļiem atkaroja mauri un nosauca par Išbīliju (إشبيلية) no kā pilsētas mūsdienu nosaukums.
1248.gadā pilsētu ieņēma Kastīlijas karalis Fernando III, un kopš tā laika tā ir kristiešu rokās.
Vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja XVI un XVII gadsimtā, kad tā kļuva par galveno Spānijas jūras ostu (kaut arī diezgan dziļi iekšzemē, Seviļa ir tikai 7 m virs jūras līmeņa, un līdz Gvadalkiras aizsērēšanai tā bija jūras osta). Caur pilsētu notika sudraba un citu Amerikas bagātību tirdzniecība. Caur Seviļas ostu 1585.gadā eiropieši iepazina šokolādi. Seviļa kļuva par vienu no Spānijas mākslas centriem (skat. Seviļas skola).
Tomēr vēlāk pilsēta nozīme mazinājās, jo to izkonkurēja Kadisa Gvadalkiras grīvā, kā arī, bēgot no inkvizīcijas, to pameta 30 000 mauru amatnieku.
Napoleona iebrukuma laikā Seviļa ir viens no galvenajiem spāņu pretošanās centriem.
1992.gadā Seviļā notika EXPO.
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās vietas
- Seviļas Alkazars (Reales Alcázares) (1364) - uz mauru pils mūriem celta karaļa pils
- Indiju Galvenais arhīvs (Archivo General de Indias) - senu Amerikas izpētes un iekarošanas dokumentu krātuve
- Seviļas katedrāle (Catedral de Sevilla) (1401–1519) - lielākā viduslaiku gotiskā katedrāle pasaulē. Cleta mošejas vietā.
- Zelta tornis (Torre del Oro) (XIII gs) - mauru celts pilsētas sargtornis
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Seviļā vai tās apkārtnē dzimuši:
- Adriāns (Publius Aelius Traianus Hadrianus) (76-138) - Romas imperators (117-138)
- Visente Aleiksandre (Vicente Aleixandre) (1898-1984) - dzejnieks, 1977.g Nobela prēmija
- Gustavo Adolfo Bekers (Gustavo Adolfo Bécquer) (1836-1870) - dzejnieks
- Huans Belmonte (Juan Belmonte) (1892-1962) - matadors
- Felipe Gonsaless (Felipe González) (1942-) - politiķis, Spānijas premjers (1982-1996)
- Bartolomē de Laskasass (Bartolomé de Las Casas) (1484-1566) - priesteris, indiāņu aizstāvis
- Antonio Mačado (Antonio Machado) (1875-1939) - dzejnieks
- Bartolomē Estebans Muriljo (Bartolomé Esteban Murillo) (1618-1682) - gleznotājs
- Trajāns (Marcus Ulpius Nerva Traianus) (53-117) - Romas imperators (98-117)
- Djego Velaskess (Diego Velázquez) (1599-1660) - gleznotājs